Līdz ar pavasara tuvošanos sociālajos tīklos vērojama simpātiska aina – selfiju vietā ļaudis steidz publicēt savu Endomondo aktivitāšu pārskatu, lepojoties ar pirmajiem pa pilsētu kedās izmestajiem kilometriem.
Daļa no viņiem nākamajā dienā jau atkal atgriežas pie pašbilīšu publicēšanas, atrādoties slimības gultā ar tējas tasi rokās. Kas jāzina, lai pirmie pavasara skrējieni nebeigtos ar iesnām, klepu un citām ligām, atklāj sportists Ēriks Rois.
Ēriks ir sportists un ielu vingrošanas entuziasts, kuru telpa neierobežo. Tikpat labi kā fitnesa zālē viņš var trenēties klajā laukā vai parastā laukumiņā ar līdztekām.
Puisis godīgi atzīstas, ka pirms daudziem gadiem, kad pats sācis sportot ārā, nezināšanas dēļ arī daudz slimojis. Nu viņš ir pieredzes bagāts un piedāvā savus padomus arī citiem, kurus marta saulīte jau iedvesmojusi aktivitātēm svaigā gaisā.
Kā noteikt īsto laiku? Kā atklāj sportists, skriešanas sezonas atsākšana pēc ziemas nemaz nav tik vienkārša, jo ķermenis nav pieradis pie vēsā gaisa. "Jo aukstāks ārā, jo grūtāk elpot skriešanas laikā.
Ja sāk to darīt palēnām, ķermenis ar laiku pierod," uzsver eksperts. Sportists iesaka pirmo skrējienu neieplānot vējā, tad ar elpošanu būs vēl grūtāk. "Ja tieši sejā pūš stiprs vējš, skrējienu labāk atlikt uz nākamo dienu," pamāca Ēriks. Tāpat jāraugās, lai virsma, pa kuru ieplānots skriet, ir atbilstoša.
"Jāskatās, vai uz ceļiem nav ledus vai dubļi, jo, ja kājas kļūs slapjas un aukstas, arī ķermenim būs vēsi, līdz ar ko palielinās iespēja saslimt," uzsver zinātājs.
Uzsākt un noslēgt pakāpeniski. Ielu vingrošanas eksperts uzsver, ka pie āra treniņiem ķermeni jāpieradina pakāpeniski. "Jāsāk skriet lēnā tempā, tad ātrumu var palielināt. Galvenais, pirmajā dienā nepārforsēt un neskriet pārāk garas distances.
Treniņa noslēgumā vēl jāturpina pastaigāt, dziļi ieelpojot un izelpojot. Var pastiepties, pasildīt muskuļus desmit, piecpadsmit minūtes. Galvenais uzreiz pēc skriešanas nevajadzētu iet mājās vai apstāties.
Skriešanas laikā muskuļi saraujas, tos vajadzētu beigās izvingrināt, lai nerodas nekādas problēmas. Protams, tiem, kas ilgi nav skrējuši, svarīgi izstaipīties arī pirms skrējiena," uzsver eksperts.
Ko vilkt mugurā? Ģērbjoties pavasara skrējienam, īpašu uzmanību jāpievērš galvai un kaklam, kā arī nedrīkst aizmirst par cimdiem. "Jāsaģērbjas silti, bet nepārspīlējot, lai nepārkarstu. Ja pārkarsīsi, skrējienu noslēdzot, vari saslimt.
Es velku termoveļu, šortus un kādu siltu džemperi ar augsto kaklu, lai nav jāmokās ar šalli. Pa virsu džemperim var uzvilkt vesti, jo šī ķermeņa daļa visvairāk uzsilst. Lai nesaslimtu ar plaušu karsoni, derēs arī sporta jaka, kas nelaiž cauri vēju," par pareizu apģērbu stāsta zinātājs.
Ja temperatūra ir krietni zem nulles un sportojot salst seja, var izvēlēties īpašo masku tās aizsardzībai. Eksperts gan uzsver, ka šādas maskas var apgrūtināt brīvu elpošanu skriešanas laikā. Ēriks izmēģinājis dažādas sejas maskas, bet galu galā secinājis, ka ērtāk skriet bez tādas.
Salā svarīgi atcerēties arī par potīšu pasargāšanu no aukstuma: jāvelk garās zeķes. Arī īsās treniņbikses martā vēl vajadzētu atstāt skapī. "Skriešana vienos šortos nav laba doma. Lai gan martā jau sāk spīdēt pirmā saule un cilvēki domā, ka var sākt gatavoties vasarai, šis mēnesis ir ļoti mānīgs," brīdina zinātājs.
Pirmais treniņš ne garāks par pusstundu. "Pirmais āra treniņš var būt grūts. Ja visu ziemu esi trenējies telpās, būs vieglāk, bet pirmajās treniņa dienās vienalga nevajag uzlikt sev pārāk augstas latiņas. Ķermenis pakāpeniski jāpieradina pie jaunajiem apstākļiem," uzsver pieredzējušais sportists.
Viņš iesaka pirmo āra treniņu ieplānot 20 vai 30 minūšu garumā ar stiepšanās vingrojumiem noslēgumā. Pēc tam, izvērtējot sajūtas pēc treniņa, tā garumu pakāpeniski palielina.
Katram jāieklausās savā ķermenī, lai izvērtētu, cik regulāriem jābūt treniņiem. Sportists iesaka pirmajā nedēļā neskriet vairāk kā trīs vai četras reizes, lai ķermenis palēnām pierastu.
"Aukstā laikā trenējoties ārā, nekādā gadījumā nedzeriet ūdeni. Ne aukstu, ne siltu!" vēl kādu svarīgu niansi atklāj eksperts.
Rīcība pēc sporta. Ne mazāk svarīgas par pašu treniņu ir pirmās stundas pēc tā. Ēriks uzsver, ka pēc sportošanas uzreiz nevar ieskriet dušā un doties dienas gaitās.
"Pēc sportošanas uzreiz ārā iet nevajadzētu, vajadzētu ķermenim ļaut atdzist. Labi jāpaēd, lai ķermenis uzņem vitamīnus, jādzer daudz tējas. Nākamajā dienā labāk atpūsties nevis skriet atkal," padomu dod speciālists.
Skrējiens vai vingrojumi svaigā gaisā? Ja trenēšanos ir vēlme noslēgt ar vingrošanu parciņā, to var darīt, taču jāliek aiz auss dažas nianses. "Jāseko līdzi tam, lai stiepšanās laikā kāda ķermeņa daļa nav plika, tad vējā vai aukstumā var atsaldēt muskuli.
Visam vienmēr jābūt aizsegtam, tas attiecas arī uz stiepšanos un vingrošanu. Pēc skriešanas jāatdzesē ķermeni tā, lai mājās nebūtu ne karsti, ne auksti," stāsta Ēriks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
