resns, resna, sieviete, skrien, aptaukošanās, skriešana

Daudzi kļūdaini domā, ka fiziskās aktivitātes vajadzīgas tikai tāpēc, lai notievētu vai uzturētu svaru normas robežās. "Kustoties ne tikai tauku kļūst mazāk, bet arī izdalās organismu spēcinošas vielas – pretvēža vielas, sirds un asinsvadu sistēmu stiprinošas vielas, 2. tipa cukura diabētu ārstējošas vielas. Tādēļ kustēties vajag pilnīgi visiem – kā apaļīgajiem, tā kārnajiem, slaidajiem un atlētiskajiem," portālam Rutks.lv saka gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.

Nereti slaidi cilvēki spriež – kam man sportot, ja daba jau dāvājusi smuidru augumu? Savukārt apaļīgie bieži vien atmet fiziskajām aktivitātēm ar roku, jo pūliņi nevainagojas panākumiem – slaida auguma kā nav, tā nav. Kā vieni, tā otri pieļauj lielu kļūdu, jo fiziskās aktivitātes ir absolūti nepieciešamas stiprai veselībai un labai pašsajūtai, uzsver profesors.

Pirms vairākiem gadiem zinātnieki atklāja unikālu vielu – osteokalcīnu, kuru ražo kauli. Interesanti, ka osteokalcīna ražotājas ir nevis kaulu smadzeņu šūnas, bet tieši kaulu šūnas osteoblasti. Šī viela stiprina asinsvadus, sargā no aterosklerozes, 2. tipa cukura diabēta un aknu bojājumu attīstības. Taču būtiskākais, kas ikvienam jāzina par osteokalcīnu, ir tas, ka kauli šo veselību stiprinošo vielu sāk pastiprināti pludināt asinīs tieši fizisko aktivitāšu laikā, stāsta profesors Danilāns.

Metiet svarus krūmos! Bieži vien svēršanās nodara sliktu, jo, ja svars nekrītas, cilvēks atmet fiziskajām aktivitātēm ar roku un tā diemžēl palaiž garām iespēju iegūt stipru veselību, dzīvot ilgu un laimīgu mūžu.
Anatolijs Danilāns, gastroenterologs
"Endokrinologi uz mani bija mazliet apvainojušies pēc tam, kad pateicu, ka organismā kustoties izdalās daudz spēcīgākas vielas, nekā visā endokrinologu asociācijas medikamentu arsenālā atrodamās," pus pa jokam, pus nopietni saka profesors. "Vajag vairāk kustēties, tad arī izdalīsies vairāk osteokalcīna un citu veselību stiprinošu vielu, nebūs jāslimo un nekādas zāles nebūs jāpērk."

Osteokalcīns nav vienīgā viela, kas fizisko aktivitāšu laikā izdalās organismā, to ietekmējot labvēlīgi. Vēl sportojot organismā palielinās tā dēvēto laimes hormonu dopamīna un serotonīna līmenis. Tas ir izskaidrojums, kādēļ fiziski aktīvi cilvēki jūtas apmierinātāki ar dzīvi.

"Metiet svarus krūmos! Bieži vien svēršanās nodara sliktu, jo, ja svars nekrītas, cilvēks atmet fiziskajām aktivitātēm ar roku un tā diemžēl palaiž garām iespēju iegūt stipru veselību, dzīvot ilgu un laimīgu mūžu," saka profesors.

Danilāns skaidro, ka visi nevar būt vienādi slaidi, daži ir masīvāki no dabas. "Tāda ideālā svara nav. Katram ir savs personīgais ideālais svars. Apaļīgas meitenes ir jaukas! Svara samazināšana līdz iedomātam ideālajam svaram nav galvenais. Galvenais ir kustēties," uzsver profesors.

Būtiskākais, kas ikvienam jāzina par osteokalcīnu, ir tas, ka kauli šo veselību stiprinošo vielu sāk pastiprināti pludināt asinīs tieši fizisko aktivitāšu laikā.
Anatolijs Danilāns, gastroenterologs
Danilāns iesaka nebadoties, nemocīt sevi ar drastiskām diētām, jo tad organisms nesaņems visas tam nepieciešamās vērtīgās vielas. Tā vietā vajag vairāk kustēties. "Paciente, kura grib notievēt, sūdzas: "Profesor, man pēc tam, kad pavingroju, ļoti gribas ēst." Labi, lai būtu! Jāēd ir, badoties nevajag. Bet kustēties vienalga ir vērtīgi, kaut arī pēc tam ir liela apetīte."

Profesors stāsta, ka labai veselībai vissvarīgākās ir divas lietas – daudzveidīgs un pilnvērtīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes. Tā nopietnāk izkustēties vajadzētu vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā. Fizisko aktivitāti katrs var izraudzīties pēc sirds patikas. Skriešana, aerobika, peldēšana, nūjošana, riteņbraukšana, bokss – izvēle ir liela, un jebkura aktivitāte nāk par labu veselībai. Ļoti svarīgi atrast izkustēšanās veidu, kas patīk, jo būt fiziski aktīvam ir svarīgi visu mūžu. Arī ikdienā jācenšas vairāk staigāt kājām.

Runājot par lieko svaru, kas ir aktuāla problēma ļoti daudziem, profesors Danilāns saka: "Liela nelaime pasaulē un arī Latvijā ir tā, ka cilvēki uzņem pārlieku daudz kaloriju un tajā pašā laikā pārlieku maz kustas. Ja tu nenosvilini visas uzņemtās kalorijas, loģiski, ka sāk krāties tauciņi, kas velk sev līdzi cukura diabētu, sirds slimības un tā tālāk. Pabāršos uz dietologiem – viņi ne vienmēr pasaka, ka vajag kustēties! Ēst var gandrīz visu, protams, ar mēru, bet noteikti vajag kustēties."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!