Viltīgajā pavasarī, kad te silda saule, te uzpūš vēss vējiņš, saaukstēties ir pavisam viegli. Palikušas vairs tikai dažas dienas līdz vienam no skrējēju gada nozīmīgākajiem notikumiem – "Lattelecom" Rīgas maratonam, kuram daudzi ir rūpīgi gatavojušies. Netrūks tādu, kuri šogad skries savu pirmo maratonu, kas ir nopietns izaicinājums ķermenim. Kā rīkoties, ja īsi pirms sacensībām konstatē – ne saukta, ne gaidīta ir klāt saaukstēšanās, jautājām sporta ārstei Sandrai Rozenštokai.
"Saaukstējies – tas ir ļoti plašs jēdziens. Jāskatās, vai cilvēkam ir temperatūra vai nav. Ja ir, tad cik augsta. Vai deguns ir aizlikts, vai kakls iekaisis un cik stipri. Tādēļ vienas atbildes uz šo jautājumu nav. Viss atkarīgs no simptomu smaguma," skaidro "Sporta laboratorijas" ārste.
Rozenštoka iesaka izlaist skriešanas treniņu, ja ķermeņa temperatūra uzlēkusi līdz 37,5 grādiem vai augstāk. Ja temperatūra ir zemāka un cilvēks jūtas labi, skriet var. Vairāk par pieciem sešiem kilometriem skriet apslimušam gan ārste nerekomendē, jo slimība jau pati par sevi organismam ir liela slodze. Katrā ziņā mēģināt pieveikt tādas nopietnas distances kā maratons un arī pusmaratons noteikti nevajadzētu, jo tie arī veselam cilvēkam ir nopietns izaicinājums, kas prasa lielu izturību. Lai mērotu tik garu distanci, jābūt veselam un labā fiziskajā formā.
Nelielas iesnas, kas neapgrūtina elpošanu, nav šķērslis skriešanai, vien jāapbruņojas ar salvetēm, lai skrienot būtu, kur izšņaukt degunu. Taču, ja deguns ir pavisam aizlikts, skriešana nav vēlama un noteikti nekādu prieku nesagādās, jo gluži vienkārši būs grūti paelpot un līdz ar to arī paskriet.
Saaukstēšanās reizēm iet roku rokā ar paaugstinātu asinsspiedienu, par ko var liecināt galvassāpes vai reiboņi. Arī tas jāuztver kā organisma sūtīts "stop" signāls, jo fiziskās aktivitātes asinsspiedienu paaugstinās vēl vairāk un sirdij būs milzīga slodze.
Pieredzējuši skrējēji mēdz teikt – tikko jūti, ka pielavījusies saaukstēšanās, ej paskrien un slimību kā ar roku noņems. Ko par to saka ārste? "Tā tiešām var būt, jo skrienot organisms izsildās, izsvīst un tiek iegūts pirtij līdzīgs efekts, kas paaugstina imunitāti. Taču tas darbojas tikai pašā saaukstēšanās sākumā – tikko parādās sajūta, ka kaut kas nav labi. Par to, ka sākusies saaukstēšanās, var liecināt, piemēram, viegli drebuļi vai noguruma sajūta. Katrs jau jūt, kad pamazām sākas saaukstēšanās. Bet tad, kad cilvēkam jau ir paaugstināta temperatūra un citi saaukstēšanās simptomi, skriešana vairs nelīdzēs, drīzāk pasliktinās stāvokli, jo organismam, kas visus spēkus veltī cīņai ar infekciju, būs papildu slodze," skaidro Rozenštoka.
Rozenštoka piebilst, ka katrs gadījums un katrs cilvēks ir citāds. Pašam jānovērtē savs veselības stāvoklis un jāsaprot – skriet vai labāk ne. "Ja ir paaugstināta temperatūra, slikta pašsajūta un saaukstēšanās simptomi ir traucējoši, sacensībās tāpat nevarēsi nekādu labo sniegumu uzrādīt. Iespējams, būs pat jāizstājas no distances, jo slimības novārdzinātajam organismam var nepietikt spēka arī tādas pieveikšanai, kas, esot veselam, lielas problēmas nav sagādājusi, nemaz nerunājot par maratonu. Jebkurā gadījumā, ja esi saaukstējies, nevajadzētu skriet uz rezultātu. Piedalīties ir viens, bet censties sasniegt vislabāko rezultātu – pavisam kas cits, tad ir jābūt veselam!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
