Ne tikai slaids augums jeb 10 būtiski iemesli regulāri sportot

Regulāri sportojot, ir iespējams mazināt depresijas simptomus, neņemot talkā medikamentus. Pētnieki novērojuši, ka depresijas skarto emocionālais stāvoklis var uzlaboties vienlīdz spēcīgi, kā lietojot antidepresantus, tā regulāri sportojot. Turklāt fizisko aktivitāšu labvēlīgā ietekme saglabājas ilgāk, nekā medikamentu iedarbība. Tas gan vairāk attiecas uz salīdzinoši vieglu depresiju, ne smagiem gadījumiem, kad cilvēku diez vai kaut kas spētu piespiest sportot.

Izkustēšanās labvēlīgi ietekmē pašsajūtu, jo fiziskās slodzes laikā organismā pastiprināti izdalās tā dēvētie laimes hormoni un citas nozīmīgas vielas.

Tāpat fiziskās aktivitātes ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt stresa hormona kortizola līmeni organismā un atbrīvoties no satraukuma.

Nākamreiz, kad jūti, ka radošs darbs nevedas un, vienkārši izsakoties, esi iestrēdzis, pamēģini aiziet pasportot! Fiziskās aktivitātes atraisa radošo domāšanu, liecina pētījumi.

Intensīvas fiziskās aktivitātes, kā skriešana, dejošana un lēkšana ar lecamauklu, stimulē kaulu šūnas tavās kājās, gurnos un mugurkaulā, veicinot jaunu šūnu veidošanos un tādējādi aizkavējot kaulu blīvuma mazināšanos jeb osteoporozes attīstību. Arī spēka treniņi, kur tiek stiprināti muskuļi, veicina kaulu šūnu atjaunošanos.

Ja tev nākas sadzīvot ar hroniskām sāpēm, doma par fitnesa nodarbību apmeklēšanu vai došanos paskriet var šķist nepatīkama un biedējoša. Tomēr pētījumi liecina, ka, ik dienu veltot vismaz 10 minūtes fiziskām aktivitātēm (braukšanai ar divriteni, aktīvai pastaigai, nūjošanai vai skriešanai), vari mazināt sāpes gan konkrētajā brīdī, gan uzlabot situāciju ilgtermiņā. Protams, vispirms ieteicams konsultēties ar ārstu vai fizioterapeitu, kādas fiziskās aktivitātes tev būtu piemērotākās un no kurām labāk izvairīties.

Labi izgulēties – tā ir viena no vērtīgākajām lietām, ko vari izdarīt sava ķermeņa un veselības labā. Miegā organismā aktīvi noris šūnu reģenerācija, atjaunojas enerģijas resursi, kā arī atpūšas un attīrās prāts. Cilvēki, kuri regulāri sporto, daudz retāk cieš no miega traucējumiem un guļ labāk, liecina pētījumi.

Regulāras fiziskās aktivitātes nodrošina ne vien to, ka saaukstēšanās cilvēku skar retāk, bet arī saīsina slimošanas laiku, kad tomēr gadās saslimt. Fiziskās aktivitātes padara cilvēku mazāk uzņēmīgu pret saaukstēšanās vīrusiem, jo stimulē noteiktas imūnās sistēmas šūnas, skaidro "Fitday".

Regulāra izkustēšanās mazina risku saslimt ar ļoti daudzām slimībām, tai skaitā vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu un dažādām plaušu kaitēm. Bet zini, kas ir pats labākais? Šīm "zālēm" ir ārkārtīgi maz nevēlamu blakusparādību.

Jā, sporta kluba abonements vai trenažiera iegāde prasa ieguldījumus, tomēr investēt savā veselībā ir ļoti gudrs lēmums. Pētījumi liecina, ka katrs eiro, ko atvēli veselības uzlabošanai sportojot, palīdz tev ietaupīt teju trīs reizes lielāku summu, ko nāktos izdot par medikamentiem, ārstu apmeklēšanu vai medicīniskām manipulācijām.

Tas ir ļoti vienkārši – jo labāk tu jūties fiziski, jo labāk jūties arī emocionāli. Tiem, kuri dzīvo aktīvu dzīvesveidu, retāk ir negatīvas domas par sevi un savu ķermeni un vispār – augstāks pašvērtējums. Un augstāks pašvērtējums ir atslēga uz panākumiem kā privātajā, tā profesionālajā dzīvē.