Almas Vītolas sagaidīšana    - 8
Foto: LETA
Ultramaratoniste Alma ir izcils piemērs, kā paveikt šķietami neiespējamo. 260 kilometru skrējiens Brazīlijas džungļos un 170 kilometri ap Monblānu – tikai drosmīgie uzdrošinās ļauties piedzīvojumiem, kas pirmajā brīdī šķiet nepaveicami. "Drosme mani izaicina, svarīgi nevis vienkārši paļauties uz veiksmi, bet strādāt, lai tuvinātos savam mērķim," saka Alma. Sportiste ir pārliecināta, ka, ievērojot viņas padomus, ikviens var iemīlēt skriešanu un sasniegt labus rezultātus.

Kāda ir panākumu atslēga ceļā uz Latvijā izturīgākās skrējējas titulu? Sportiste stāsta, ka bez drosmes ļauties avantūrām, kas ļauj sasniegt lielākus un mazākus mērķus, apkārtējo cilvēku atbalsts un iekšējā motivācija, kas, kā viņa pati saka, no malas nav nemaz redzama, ir sastāvdaļas, bez kurām ceļš uz panākumiem nav iedomājams. "Jau kopš vidusskolas, kad iesāku skriet, iedvesmojoties no mammas māsas, darīju to sev. Piedalīšanās ultramaratonā sākotnēji nebija mans mērķis – godīgi sakot, pat neiedomājos, ka tas ir sasniedzams, taču mans ceļš palēnām līdz tam aizveda. Sāku ar pusmaratonu, tad maratonu, tad 55 km skrējienu Siguldā, kur ieguvu kvalifikācijas punktu skrējienam apkārt Monblānam. Tajā brīdī nostrādāja mans avantūristes gars un apņēmība, kas lika mēģināt, uzdrīkstēties, un maisam gals bija vaļā. Drosmīgajiem pieder pasaule," smaida Alma.

Šobrīd Alma savu dzīvi bez skriešanas vairs nevar pat iedomāties un uzskata, ka to var iemīlēt ikviens, ja vien iemācās baudīt pašu procesu, nekoncentrējot uzmanību uz grūtībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!