Sešas kļūdas, kuras bieži pieļauj skriešanas entuziasti un iesācēji  (6)

Protams, ir cilvēki, kas mācās tikai no savām kļūdām, bet, ja tikko esi uzsākusi skriet, ir vērts uzzināt, ko nevajadzētu darīt, lai izvairītos no likstām un šī nodarbe sagādātu prieku un nekaitētu. Arī tad, ja ar skriešanu nodarbojies jau ilgāku laiku, der pārliecināties, ka patiešām nedari neko greizi un nekaitē savai veselībai.

Iedvesmojoties no "Very Well", "The Guardian" un "Reades Digest", piedāvājam iepazīties ar sešām izplatītām kļūdām, ko nereti pieļauj ne tikai iesācēji, bet arī cilvēki, kas jau sen skrien regulāri.

Ikvienā treniņu procesā ir trīs lielumi, ko iespējams mainīt, un tie ir: nodarbību biežums, intensitāte un ilgums. Ja tu izmainīsi visus uzreiz, tavs ķermenis vienkārši netiks līdzi un izdegs. Skrējēju biežākie savainojumi ir saistīti ar Ahileja cīpslu un ikru plīsumiem, kā arī iekaisumiem, ceļu sāpēm un apakšstilbu problēmām. Nereti traumas par sevi liek manīt tikai pēc pieciem vai 10 gadiem. Skriešana ir atkarību izraisoša, un cilvēki bieži vēlas sevi izaicināt, bet pārpūle nepadarīs tevi spēcīgāku. Tavu sniegumu uzlabo pielāgošanās jauniem apstākļiem, tāpēc izvirzi sev mērķi un tiecies uz to pamazām, nelieliem solīšiem. Vienmērīgi palielini noskrieto attālumu vai ātrumu, ar kādu skrien, nevis centies pēkšņi noskriet lielāku gabalu krietni ātrākā tempā.

Seko līdzi tam, cik daudz ūdens tu lieto pirms skrējiena, tā laikā, kā arī pēc tam, kad distance pieveikta. Stundu pirms skrējiena izdzer 0,5–0,7 litrus ūdens vai cita dzēriena bez kofeīna. Vēlāk nedzer, lai tev nerastos nepieciešamība apmeklēt tualeti skrējiena laikā. Tieši pirms paša skrējiena vari izdzert vēl 0,1–0,2 litrus ūdens. Skriešanas laikā seko līdzi slāpju sajūtai un ik pēc 20 minūtēm iedzer 0,1–0,2 litrus ūdens. Jo tavs ātrums lielāks, jo vairāk ūdens tev nepieciešams. Ja skrien ilgāk par 90 minūtēm, kopā ar ūdeni uzņem arī nepieciešamās minerālvielas. Neaizmirsti padzerties arī pēc skrējiena.

Tāpat, uzsākot skriet, neizvirzi sev nerealizējamus mērķus. Esi gudra un izvēlies sev atbilstošu mērķi. Pretējā gadījumā vari sevi pārpūlēt un, nesasniedzot iecerēto, just vilšanos un padoties pavisam. Tāpat pārcenšanās var beigties ar nepatīkamu savainojumu. Pirms skrien maratonu, pamēģini noskriet piecu kilometru distanci. Tavam mērķim vajadzētu būt to noskriet, nevis sasniegt noteiktu rezultātu.

Tāpat liela nozīme ir arī tam, kas tev ir mugurā, – apģērbam ir jābūt piemērotam laikapstākļiem. Pārāk biezs vai kā citādi nepiemērots apģērbs ir ne tikai neērts, bet tas arī palielina dažādu slimību risku. Izvēlies apģērbu, kas ļauj ķermenim elpot un skrējiena laikā nekļūst mitrs. Ja skrien aukstākā laikā, nepārcenties, mēģinot saģērbties ļoti silti. Skrējiena laikā tavs ķermenis tāpat uzsils.

Skrienot piedomā par savām rokām. Centies tās turēt vidukļa augstumā, lai tās nedaudz pieskaras arī gurniem. Elkoņus turi pie sāniem, locītavai jābūt apmēram 90 grādu leņķī. Kustini rokas plecu locītavās, nevis elkoņos. Iztēlojies vertikālu līniju, kas sadala tavu ķermeni divās daļās, un ielāgo – plaukstas to nedrīkst šķērsot. Muguru turi taisnu, galvu augšā. Seko līdzi sava ķermeņa stāvoklim – arī skrējiena otrajā daļā, kad jau esi nogurusi un tā vien gribas saliekt muguru un pievilt rokas pie krūtīm.

Skrienot lejā pa kalnu, uz priekšu jāsaliecas tikai pavisam nedaudz. Sper mazus, ātrus solīšus, nevis veic lielus lēcienus. Nemēģini liekties atpakaļ – tā tu sevi bremzēsi. Plecus pavirzi nedaudz uz priekšu, bet gurnus turi vienā līnijā ar pārējo ķermeni. Neļaujies vēlmei spert smagus milzu soļus, spēcīgi pārnesot svaru no vienas kājas uz otru, – tas kaitē tavām locītavām.