'Ziemā skriet var un vajag.' Speciāliste par formas uzturēšanu visa gada garumā

Sporta ārste Laila Ušacka atzīst – galvenais ieguvums, skrienot ziemā, ir nepārtrauktība. Visizplatītākā skrējēju kļūda ir neregulāra skriešana, jo tā kavē vienmērīgu fiziskās formas attīstību. "Ja cilvēks pēc lielākas pauzes atkal uzņem ierasto tempu, izrādās, ka tā vairs nav komforta zona, un tad var rasties pārslodze. Daudzi aktīvi skrien vasarā, bet aukstajos mēnešos laižas "ziemas miegā". Protams, ziemā ir vieglāk atrast atrunas, lai neskrietu – sniegs, aukstums, slidenas ielas... Taču ziemā skriet var un vajag. Ja visu dara pareizi, skriešana ziemā stiprina veselību, palīdz uzturēt formu un dod daudz prieka," uzsver sporta ārste un piebilst – tie, kas pamostas pavasarī, kad nokūst sniegs, un tēmē uz maratonu, jau ir nokavējuši un uz labiem rezultātiem var necerēt. Tāpēc ziemas skrējēji ir ieguvēji, jo, sākoties aktīvajai sezonai, viņi jau ir gatavi pirmajiem startiem.

Uz skriešanu ziemā attiecas viss tas pats, kas uz skriešanu jebkurā citā gadalaikā – pareizu apavu izvēle, skriešanas tehnika, sabalansēts atjaunošanās process, atbilstoša intensitāte, saka Ušacka. Tomēr vajadzētu ņemt vērā vairākus papildu faktorus.

Izvēlētā skriešanas seguma stāvoklis. Ja plānojat skriet pa rūpīgi notīrītu trotuāru, derēs ierastie apavi, bet skrējienam pa kupenām vai nelīdzenām virsmām gan ieteicams pāriet no asfalta botām uz taku skriešanas botām, kurām ir labāki protektori. Iespējams arī "ieģērbt" iemīļotos apavus speciālās gumijas uzmavās ar radzēm, kas paredzētas skriešanai ziemā.

Vispārēja locītavu stiprināšana. Skrienot pa sniegu vai slidenām virsmām, pastāv lielāks traumu risks. Pēda vairāk slīd atpakaļ, tāpēc jāizvēlas mazāks skriešanas temps, lai nepārslogotu organismu. Īpaša uzmanība ziemas periodā jāpievērš arī vispārējai fiziskajai sagatavotībai un locītavu stiprināšanai, jo locītavām un muskuļiem ir citāda slodze, nekā skrienot pa sausu, līdzenu virsmu.

Spēcīgs sals ir jāciena! Lai gan aukstums nav šķērslis skriešanai un te nav nozīmes, cik labi trenēts ir cilvēks, vajadzētu atturēties no skriešanas, ja gaisa temperatūra noslīd zemāk par -15 grādiem – tas būs pārāk kairinoši elpceļiem.

Sausu drēbju kārta. Daudzi uzskata, ka, skrienot ziemā, var viegli saaukstēties, jo cilvēks svīst un ilgstoši atrodas slapjā apģērbā. Laila Ušacka mierina – no svīšanas gan ir grūti izvairīties, tomēr ziemā tā ir mazāka. Svīšana ir ķermeņa dzesēšanas mehānisms. Jo aukstāka apkārtējā vide, jo efektīvāk ķermenis tiek atdzesēts "no ārpuses". Ja ir liela slodzes intensitāte un cilvēks tiešām ir stipri sasvīdis, ilgāk par stundu slapjās drēbes nevajadzētu valkāt. Slodzes laikā tas nebūs iemesls, lai saaukstētos, bet pēc tam gan vajadzētu pārģērbties.

"Lai skriešana sagādātu prieku un uzlabotu veselību, galvenais ir tai ļauties ar prieku. Ziema nav šķērslis skriešanai, galvenais ir pielāgoties atšķirīgajiem skriešanas apstākļiem, izvēlēties pareizu slodzi un ieklausīties sevī – ja skrienot jūtaties slikti, iespējams, jāvēršas pie speciālista un kaut kas jāmaina savos skriešanas paradumos," pauž "Euroaptieka" farmaceite Anna Ļapidevska. Aktīvam skrējējam vislabākā uzticības persona un padomdevējs būs sporta ārsts vai fizioterapeits, kas pārzina sportošanas specifiku dažādos apstākļos.