skriešana vīrietis rudens ziema
Foto: Shutterstock
Ziema, sniegs un aukstums nav šķērslis fiziskām aktivitātēm – gluži pretēji, tas ir lielisks veids, kā norūdīt organismu. Ja slēpošana un slidošana šķiet pašsaprotama, skriešana nesaistās ar ziemu, taču ko darīt tiem, kuri pieraduši pie sava ikrīta skrējiena? Skriet ziemā var un vajag, uzskata Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste-stažiere, skrējēja ar maratonu un ultramaratonu pieredzi Laila Ušacka. Sporta ārste sadarbībā ar farmaceiti un aktīvu skrējēju Annu Ļapidevsku sniedz padomus veselīgai skriešanai un stāsta, kādi noteikumi jāievēro, lai pavasarī, sākoties aktīvajai skriešanas sezonai, nenāktos ārstēt traumas.

Čaklie startē labāk

Sporta ārste Laila Ušacka atzīst – galvenais ieguvums, skrienot ziemā, ir nepārtrauktība. Visizplatītākā skrējēju kļūda ir neregulāra skriešana, jo tā kavē vienmērīgu fiziskās formas attīstību. "Ja cilvēks pēc lielākas pauzes atkal uzņem ierasto tempu, izrādās, ka tā vairs nav komforta zona, un tad var rasties pārslodze. Daudzi aktīvi skrien vasarā, bet aukstajos mēnešos laižas "ziemas miegā". Protams, ziemā ir vieglāk atrast atrunas, lai neskrietu – sniegs, aukstums, slidenas ielas... Taču ziemā skriet var un vajag. Ja visu dara pareizi, skriešana ziemā stiprina veselību, palīdz uzturēt formu un dod daudz prieka," uzsver sporta ārste un piebilst – tie, kas pamostas pavasarī, kad nokūst sniegs, un tēmē uz maratonu, jau ir nokavējuši un uz labiem rezultātiem var necerēt. Tāpēc ziemas skrējēji ir ieguvēji, jo, sākoties aktīvajai sezonai, viņi jau ir gatavi pirmajiem startiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!