Skriešana brīvā dabā ir viens no vislabākajiem sportošanas veidiem – tā ir laika pavadīšana svaigā gaisā, kaloriju dedzināšana un fiziskās formas uzlabošana, kā arī tās realizēšanai nav vajadzīgs nekāds speciāls ekipējums. Taču reizēm runa ir nevis par to, ka vajag skriet, bet gan – kur to vislabāk darīt? Šoreiz uzrunājām četrus skriešanas mīļotājus, kuri bija gatavi padalīties ar savu pieredzi, novērojumiem un ieteikumiem.
Linda Čipena ikdienā pilda klientu servisa vadītāja pienākumus medicīnas uzņēmumā. "Cenšos būt ļoti aktīva un nodarbināt sevi ar fiziskām aktivitātēm vismaz trīs reizes nedēļā – skrienu, spēlēju skvošu, skrituļoju, burāju." Skriešanai viņa pievērsās pirms aptuveni sešiem, septiņiem gadiem. "Es vispār nevaru iedomāties sevi neskrienam, īpaši pēc darba dienas, kad, ejot mājās, joprojām domā par darbu un nevari atslēgties. Skriešana palīdz atslēgties un visu saliek pa plauktiņiem. Man tas ir tāds enerģijas lādiņš."
Savukārt Guntis Šmaukstelis pārsvarā skrien pa mežu un takām, jo asfalta skriešana "palīdzēja" iedzīvoties "skrējēja papēdī", kas nozīmēja sāpes pēc katra treniņa, skrienot pa cietu segumu. "Kā izrādās, tad Rīgā un Pierīgā ir diezgan daudz taku skriešanas iespēju."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
