Treneris par sirds veselību: puse rezultāta slēpjas dzīvesveidā

Treneris sarunu iesāk ar mazkustīguma definīciju – tas nozīmē, ka cilvēks ilgstoši atrodas vienā pozīcijā. Tā var būt gan piespiedu, gan nepiespiedu. Aleksejs uzver, ka kustība ietekmē ļoti daudzas organisma sistēmas – ne tikai sirds un asinsvadu. Kustība ir būtiska locītavām, muskuļiem, hormonālajai sistēmai, imūnsistēmai un organismam kopumā.

Sirds trenēšana ir būtiska, lai muskulis nezaudētu savas darbspējas un spētu pienācīgi apasiņot ķermeni. Vienkārši runājot, jo spēcīgāka būs sirds, jo vieglāk tai būs veikt savas funkcijas. Jautāts par to, kā noteikt, vai kustību ikdienā ir par maz, Aleksejs iesaka sekot līdzi savai pašsajūtai. Elpas trūkums un grūtības, veicot ikdienišķas aktivitātes, kas prasa nelielu fizisko piepūli, var liecināt par problēmu.

Aleksejs atklāj, ka cilvēki nereti ir labākās domās par sevi un neapzinās to, cik sliktā fiziskajā formā viņi patiesībā ir. Cilvēki bieži domā, ka viņi kustas pietiekami, lai arī tā nebūt nav. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem cilvēkam ik nedēļu vismaz 150 minūtes jāvelta fiziskajām aktivitātēm. Tas ir pats minimums, lai uzturētu sirds veselību. Šāds apjoms veselību neuzlabo, bet palīdz to kaut nedaudz noturēt. Ja vēlies uzlabot savu sirds veselību, jākustas vairāk. Treneris uzsver, ka sirds veselību ietekmē dažādi riska faktori un dzīvesveids risku var palielināt vai samazināt pat uz pusi.

Raidījumā treneris sniedz ieteikumus arī tam, kā uzlabot savu sirds veselību, kas ir būtiski, uzsākot fiziskās aktivitātes, kā arī sniedz ieteikumus savu sirds spēju novērtēšanai.

Atgādinām, ka trenera sniegtie ieteikumi nav pielīdzināmi individuālai konsultācijai un ir piemēroti fiziski veseliem cilvēkiem.