Mazkustīgu dzīvesveidu varētu uzskatīt par sērgu, kas veicina dažādu hronisku vainu attīstību. Viens no orgāniem, ko ļoti spēcīgi ietekmē kustību trūkums, ir sirds. Lai saprastu, cik būtiskas ir kustības paša svarīgākā cilvēka muskuļa veselībai un sirds un asinsvadu slimību riska samazināšanai, raidījumā ""Viņa" skaidro" iztaujājām fitnesa treneri Alekseju Ērgli.
Treneris sarunu iesāk ar mazkustīguma definīciju – tas nozīmē, ka cilvēks ilgstoši atrodas vienā pozīcijā. Tā var būt gan piespiedu, gan nepiespiedu. Aleksejs uzver, ka kustība ietekmē ļoti daudzas organisma sistēmas – ne tikai sirds un asinsvadu. Kustība ir būtiska locītavām, muskuļiem, hormonālajai sistēmai, imūnsistēmai un organismam kopumā.
Sirds trenēšana ir būtiska, lai muskulis nezaudētu savas darbspējas un spētu pienācīgi apasiņot ķermeni. Vienkārši runājot, jo spēcīgāka būs sirds, jo vieglāk tai būs veikt savas funkcijas. Jautāts par to, kā noteikt, vai kustību ikdienā ir par maz, Aleksejs iesaka sekot līdzi savai pašsajūtai. Elpas trūkums un grūtības, veicot ikdienišķas aktivitātes, kas prasa nelielu fizisko piepūli, var liecināt par problēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
