Jekaterina neslēpj – attiecības ar sportu nav veidojušās jau kopš bērnības, skolas laikā fizkultūra bijusi stunda, kuru viņa vismazāk gaidījusi. Tomēr līdz pat 8. klasei, kad ārsts medicīnisku apsvērumu dēļ piešķīra atbrīvojumu no nodarbībām, nācies sportot. "Daudzus gadus vēlāk, kad kāds klasesbiedrs sociālajos tīklos ieraudzīja manu ierakstu par pirmo noskrieto pusmaratonu, viņš man atrakstīja, ka viņam attālums no sporta nodarbību atbrīvojuma zīmes līdz pusmaratonam šķiet kā no Zemes līdz Mēnesim," smejas Jekaterina.
Ja skolas gados meitenei kāds būtu teicis, ka viņa regulāri sportos, Jekaterina tam nebūtu noticējusi. Patiesībā nebūtu ticējusi pat pirms pieciem gadiem. Kādā brīdī, gluži kā daudzi citi, sieviete aizdomājās par to, ka derētu vairāk kustēties. Ja agrāk, lai atbrīvotos no pāris liekiem kilogramiem, pieticis vien trīs dienas neēst pēc sešiem vakarā, tad, pārkāpjot 35 gadu slieksni, šī formula vairs neesot tik veiksmīgi darbojusies. Tāpat arī gribējies to sajūtu, ka ķermenis ir tonusā, nevis ar katru gadu izplūst aizvien vairāk kā tāds ķīselis.
Kuram gan nav kaut reizi mūžā ienākusi prātā šāda doma? Tiesa, ne visi no domām ķeras pie darbiem. Arī Jekaterinai tas nav izdevies ar pirmo reizi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
