Funkcionalitātei un veselībai. Kas jāzina par sporta apģērba kopšanu

Konsultē Zeltīte Cēderštrēma, Dr.med., Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore un Salvis Gruševs, sporta klubs "Skriešanas Akadēmija".

Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus. Ik dienu no organisma izdalās aptuveni puslitrs sviedru, to dēvē par nemanāmo svīšanu, bet slodzes laikā šis daudzums pieaug. Silta un mikla vide ir labvēlīga ne tikai cilvēka dabīgajai mikroflorai, no tās barojas arī citi mikroorganismi, kuru savairošanās nav vēlama, tādēļ, ko būtu svarīgi likt aiz auss?

Sportam domātais apģērbs ir gatavots no tehniskajiem jeb sintētiskajiem materiāliem – poliestera, poliamīda, akrila, elastāna. Cik daudz un kādā kombinācijā tie ir katrā izstrādājumā, norādīts uz apģērba etiķetes. Tāpat uz etiķetes jābūt norādēm, kā konkrētais apģērba gabals kopjams. Tas, ko ražotāji lielākoties nenorāda, vismaz attiecībā uz pieaugušajiem domāto apģērbu, ir audumam pievienotās krāsvielas, kaut gan tas ir pietiekami svarīgs faktors. Kā skaidro Latvijas Sporta Pedagoģijas profesore un ārste Zeltīte Cēderštrēma, sviedru sastāvs lielā mērā ir atkarīgs no dzīvesveida – ko ēdam, dzeram – arī kopējā veselības stāvokļa, vielmaiņas. Mēdz būt, ka sviedri reaģē uz sintētiskajiem materiāliem un to sastāvā esošajām krāsvielām – atsevišķos gadījumos var veidoties specifiska smaka un toksiski savienojumi, kas provocē ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, kā arī, audumam berzējoties gar ādu, var iekļūt dziļāk tās slāņos. "Ar studentiem esam par šo jautājumu diskutējuši. Skaidrs, ka treniņiem un sacensībām vispiemērotākais apģērbs ir tas, kas izgatavots no sintētiskajiem materiāliem, jo palīdz efektīvi novadīt sviedrus. Kokvilnas audums, pievelkoties ar sviedriem, kļūst smags, tādēļ nebūs labākā izvēle. Bet! Kad fiziskās aktivitātes ir beigušās, esam noskalojušies dušā, rekomendējams uzvilkt apģērbu, kas izgatavots no pēc iespējas dabīgāka un elpojošāka materiāla," iesaka profesore Cēderštrēma.

Ļoti svarīga ir sporta apģērbu pareiza mazgāšana. Sporta apģērbu mazgāšanai nevajadzētu lietot tos pašus mazgāšanas līdzekļus, kas domāti ikdienas apģērbu mazgāšanai, kā arī veļas mīkstinātāju. Šo līdzekļu spēcīgais sastāvs var sabojāt izstrādājumu elpošanas spēju un elastību. Tādēļ apģērbs jāmazgā ar maksimāli mīkstiem, ne-agresīviem līdzekļiem. Kā viens no variantiem ir sporta preču veikalos pieejamie speciālie mazgāšanas līdzekļi īpaši sporta apģērbam.

Viņa atgādina, ka vislabākais allaž ir zelta vidusceļš, tas attiecas arī uz ķermeņa higiēnu. Pārlieku bieža mazgāšanās, turklāt katru reizi bagātīgi lietojot mākslīgos līdzekļus, var novājināt dabisko ādas aizsargbarjeru, pārsausināt ādu, respektīvi, noplicināt imūno sistēmu. Protams, šeit mēs nerunājam par specifiskiem gadījumiem vai medicīniskām indikācijām.

Runājot par apavu kopšanu, te no svara ir materiāls, izmantotās tehnoloģijas. Ja apavi nav ļoti novārtīti, bet vienkārši iekšpusē mitri no sviedriem, tos var žāvēt istabas temperatūrā. Vēl labāks efekts būs, ja telpa ir labi vēdināta, caurvējš šajā reizē ir pat vēlams. Dezinfekcijas nolūkos var apavus uz pusstundu novietot saulē. Vai ziniet, kas vēl ļoti labi palīdz likvidēt sviedru aromātu un dezinficēt apavus? Dabas veltes! Apavos var droši likt kadiķa vai priedes zariņu vai kādu no ārstniecības augiem ar izteiktu aromātu, piemēram, piparmētras, kliņģerītes, kumelītes. Mikroorganismiem netīk arī lavanda un tējaskoka, bazilika, krustnagliņu ēteriskās eļļas, zina stāstīt profesore Cēderštrēma.

Ja apavi kļuvuši pārāk netīri, tie, protams, jāmazgā, bet noteikti ne veļas mašīnā, teic Gruševs. To dara šādi: izņem pēdiņas, izver auklas un mazgā lielā ūdens daudzumā, vislabāk zem dušas ar švammīti gan no ārpuses, gan iekšpuses. Jāatceras, ka slapjos apavus nedrīkst likt veļas žāvētājā, tieši uz radiatoriem, atstāt tiešos saules staros – riskējat apavus pārāk izkaltēt, kā rezultātā to zole var zaudēt amortizējošās īpašības.