Tikai retais saimnieks izrādījis savam mīlulim tik lielu cieņu, kā to darījos astotais grāfs Bridžvoters. Būdams fanātisks labu apavu cienītājs, tas licis, lai viņa personiskais kurpnieks izgatavotu katrai gada dienai citu apavu pāri, un pasūtījis arī ādas zābaciņus visiem saviem daudzajiem suņiem. Katru vakaru grāfs izvēlējies vienpadsmit suņus, kas kopā ar viņu sēdušies pie pusdienu galda, ēduši no šķīvjiem un uzmanīgi klausījušies, ko saimnieks tiem stāsta.
Arī Vinstona Čērčila mājā suņi, tāpat kā kaķi, bija īsteni ģimenes locekļi. Viņa mazajam pūdelītim Rufusam maltīšu laikā bijis atļauts sēdēt pie galda, bet, kad Čērčila meitas Mērijas mopsis izskatījies savārdzis, cienījamais valstsvīrs sacerējis par to dzejolīti:
"Kas noticis ar mopša kucēntiņu?
Jel sabučo un apčubini mīļumiņu,
Jel meklē zāles, kuras dziedēs viņu,
Un segā ietīņā ar gudru ziņu –
Tā jāārstē šo mopša kucēntiņu."
Mopsis, vārdā Fortūna, piederējis arī Francijas imperatrisei Džozefīnei. Tas pamanījies kāzu naktī sagādāt Napoleonam zināmas neērtības. "La Vie Intime" par to bija rakstīts tā: "Sarunā ar draugu Napoleons norādījis uz mopsi, kurš gulējis uz sofas, un sacījis: "Vai redzi to kungu?" Viņš ir mans sāncensis, jo gulēja kundzes gultā jau pirms mūsu laulībām. Gribēju pārvietot viņu citur, taču par to nebija ko domāt. Man tika pateikts, ka gulēt citur varot iet es vai arī man jāsamierinoties ar šo gultas biedru. Es piekāpos. Favorīts mani gultā sevišķi laipni vis neuzņēma. Par piemiņu no šīs nakts man vēl tagad uz kājām redzamas rētas.""
Pie suņu cienītājiem piederējis arī Ābrams Linkolns. Sens draugs par viņu "The New York Times" slejās rakstījis, ka viņš esot bijis "klusākais, pieklājīgākais zēns, kādu jelkad esmu pazinis; tikai vienu reizi man gadījās redzēt, kā Linkolns zaudē savaldību – kad viņam bija 9 gadi, kāds piedzēries vīrs iespēra Linkolna sunim Hanijam". Viņš tai brīdī neesot spējis izdarīt neko citu, kā vien "...lēkāt kā saniķojusies meitene, asarām plūstot pār seju. Tad viņš paņēma Haniju uz rokām un ienesa mājā".
Suņi bieži vien iekarojuši arī valdnieku sirdis. Karalienei Viktorijai piederējuši visdažādākie suņi, tieši viņas valdīšanas laikā nāca modē jaunu un eksotisku suņu šķirņu izveidošana vai ievešana Anglijā. "Viņas favorīts bija karaļa Čārlza spaniels, vārdā Dešs, ko valdniece mēdza ietērpt sarkanā jakā un zilās biksēs. Stāsta, ka tajā dienā, kad Viktoriju kronēja, viņas pirmais darbs pēc atgriešanās no svinīgās ceremonijas bija uzrotīt piedurknes un novannot Dešu," raksta Džūna Vaitfīlda.
Savukārt karalim Edvardam VII mīļš bija foksterjers, vārdā Cēzars, kurš karaļa bērēs 1910. gadā gājis pavadītāju pirmajās rindās – tūlīt aiz katafalka. Karalis Džeimss I nekad nepiedeva savai sievai, kura medībās ar stopu nejauši nogalinājusi viņa suni Dževelu. Mariju Stjuarti uz ešafotu, skotu karalienes krokās paslēpies, pavadījis viņas sunītis – domājams, ka tas bijis spaniels. Pēc nāvessoda izpildīšanas suns tikai ar grūtībām dabūts prom no saimnieces, vēlāk to sev līdzi uz Franciju aizvedusi kāda no karalienes draudzenēm. Pašreizējā Anglijas karaliene Elizabete II arī ir liela suņu cienītāja.
"Gangsters ir mans visuzticamākais draugs" – Silvestrs Stallone, runājot par savu mīluli – tipisku bokseru šķirnes suni.
Mūsdienās, kad pastāv bezgaldaudzas suņu šķirnes un to variācijas, piemērotu draugu sev var atrast katrs – lielu vai mazu, draiskulīgu vai lēnīgu, sargsuni vai klēpja sunīti. Suns laika kavētāja un mīluļa lomu uzņemas tikpat labprātīgi kā visus citus uzdevumus cilvēka labā. Titulu "Cilvēka labākais draugs" suņi ir godam nopelnījuši, kalpojot cilvēcei visdažādākajos veidos.
Materiāla tapšanā izmantota Melisas Milleres grāmata "Testi sunim un saimniekam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!