Tikai retais saimnieks izrādījis savam mīlulim tik lielu cieņu, kā to darījos astotais grāfs Bridžvoters. Būdams fanātisks labu apavu cienītājs, tas licis, lai viņa personiskais kurpnieks izgatavotu katrai gada dienai citu apavu pāri, un pasūtījis arī ādas zābaciņus visiem saviem daudzajiem suņiem. Katru vakaru grāfs izvēlējies vienpadsmit suņus, kas kopā ar viņu sēdušies pie pusdienu galda, ēduši no šķīvjiem un uzmanīgi klausījušies, ko saimnieks tiem stāsta.
Arī Vinstona Čērčila mājā suņi, tāpat kā kaķi, bija īsteni ģimenes locekļi. Viņa mazajam pūdelītim Rufusam maltīšu laikā bijis atļauts sēdēt pie galda, bet, kad Čērčila meitas Mērijas mopsis izskatījies savārdzis, cienījamais valstsvīrs sacerējis par to dzejolīti:
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit