Dabiskās kaķu šķirnes

Labi piemēri ir Norvēģijas meža kaķis, Japānas bobteils un Turcijas Vana kaķis. Šie kaķi joprojām ir sastopami teritorijās, kur viņus ieraudzīja pirmo reizi. Tie atšķiras maz, ja vispār atšķiras, no tās pašas šķirnes kaķiem, kurus varam redzēt izstādēs. Šo kaķu šķirņu audzētāji regulāri dodas uz zemēm, kur kaķi cēlušies, lai meklētu dzīvniekus, kuri varētu dot vērtīgu ieguldījumu viņu kaķu uzlabošanā.

Dažu dabisko šķirņu kaķi ir ieguvuši uzticīgus piekritējus, bet ir arī tādas dabiskās šķirnes, kuras kaķu mīļotāji joprojām nav atklājuši vai par kurām maz interesējas. Ceļotāji, kas apmeklējuši Javu, bieži, atgriežoties mājās, stāsta par daudziem slaidiem vietējiem kaķiem, kam ir pārsteidzoši īsa aste.

Šie dzīvnieki dzīvo pilsētu tuvumā vai ciemos, bet līdz šim nevienam nav ienākusi prātā doma viņus sistemātiski pavairot, lai saglabātu to specifiskās raksturīgās pazīmes. Šāds darbs veikts ar Norvēģijas meža kaķiem, manksiem, Japānas bobteiliem, Turcijas Angoras un Turcijas Vana kaķiem – visas šīs šķirnes ir plaši pārstāvētas kaķu izstādēs.

Daudzi kaķu audzētāji cenšas izveidot kaķus, kam ir vēl garāks apmatojums vai vēl spilgtāka kažoka krāsa, bet dabisko šķirņu kaķu saimniekiem ir tikai viens mērķis – saglabāt šķirnes oriģinālo izskatu un īpašības.

Dzīvnieku audzētājiem krustojot šķirnes, rodas jaunas šķirnes, kuras nav dabiskas. Šādi apzīmē arī tās kaķu šķirnes, kuru pārstāvji vēl joprojām ir sastopami teritorijā, kur cēlušies, bet kuru pēcteči atšķiras tik lielā mērā, ka šajos apgabalos vairs nevar atrast nevienu dzīvnieku, kurš atbilstu šķirnes standartam.

Klasisks piemērs ir Siāmas kaķis. Slaidie, kustīgie Siāmas kaķi ar garo ķīļveida galvu, kādus mēs šodien varam redzēt izstādē, ļoti atšķiras no Siāmas kaķiem Taizemē (agrāk to sauca par Siāmu). Šiem kaķiem ir apaļāka galva un atšķirīga ķermeņa uzbūve.

Ne visas kaķu šķirnes ir radušās nejaušības dēļ. Lielāko daļu no tām ar nodomu ir izveidojuši kaķu audzētāji. Piemēram, eksotisko kaķu šķirni izveidoja, krustojot Persijas šķirnes kaķus ar Amerikas īsspalvainajiem kaķiem. Kaķu audzētāju mērķis bija – un arī ir – radīt tādu kaķu šķirni, kuras pārstāvji izskatītos kā Persijas garspalvainie kaķi, bet viņu kažoka kopšana neprasītu daudz rūpju. Arī Bengālijas kaķis ir izveidota šķirne. Šim kaķim ir gan mājas kaķa, gan Āzijas leopardkaķa (Felis bengalensis) asinis.

Krustošanas uzdevums bija izveidot šķirnes kaķi ar meža kaķa izskatu, bet pakļāvīgu raksturu.

Britu īsspalvainie un Persijas garspalvainie kaķi arī labi raksturo šķirnes, ko speciāli radījuši kaķu audzētāji. Nerimtīgi veicot selekciju, lai kaķim iegūtu vēlamās raksturīgās pazīmes, piemēram, iespējami garāku apmatojumu vai īsāku purnu, kaķu selekcionāri izveido dzīvnieku ar šai šķirnei piemītošu raksturīgu izskatu.

Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofas-Verhallenas enciklopēdija "Kaķi".