1958. gadā Hornere sakrustoja melnu Amerikas īsspalvaino kaķi ar tumšbrūno burmu. Metienā iegūtie kaķēni sagrāva visas viņas cerības, jo tie līdzinājās Amerikas īsspalvainajiem kaķiem un visai maz atgādināja panteras. Visi metiena dzīvnieki tika sterilizēti un pārdoti kā mājas kaķi.
Taču sapnis par panteru joprojām saglabājās, un, pārojot, atlasot, izvēloties partnerus, Hornerei izdevās iegūt perfektu tumšbrūnu burmu un tādu melnu Amerikas īsspalvaino kaķi, kura zeltaini mirdzošās acis skaidri liecināja, ka tā dzīslās rit arī Persijas kaķu asinis.
Viņa sakrustoja šos dzīvniekus, un sapnis īstenojās – metienā piedzima kaķēni, kuri bija līdzīgi miniatūrām panterām. Selekcijas darbs turpinājās, simtiem kaķēnu tika izbrāķēti, pirms izdevās nostiprināt Bombejas kaķu fenotipu. Tikai 1976. gadā, astoņpadsmit gadus pēc pirmā eksperimentālā metiena ieguves, Bombejas kaķu šķirne beidzot tika apstiprināta. Eiropā, tai skaitā Lielbritānijā, 1990. gadā daži klubi apstiprināja šķirnes standartu, bet citi to nav atzinuši vēl šodien.
Pēc ārējā izskata Bombejas kaķis atgādina burmu ar vidēja lieluma muskuļotu ķermeni, kas balstās uz tievām kājām ar ovālām ķepām. Aste sašaurinās virzienā uz galu, vidēji gara. Galva ir īsa, plata, ar raksturīgu pāreju no pieres uz degunu; ausis ir tālu novietotas viena no otras, un to gali ir noapaļoti.
Visfantastiskākā ir Bombejas kaķa vilna – īsa, kraukļa melna, bez pavilnas, spīdīga un atgādina lakādu – un zeltaini mirdzošās acis. Felinologi uzskata, ka Bombejas kaķis pēc izskata atšķiras no jebkura cita melna kaķa. Kaķis ir temperamentīgs, prasa uzmanību no saimnieka, bet labi satiek ar bērniem un suņiem.
Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata “Kaķi”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!