<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/andyatzert/">Andy Atzert</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Šķirne izveidota 1930.gadā Kanādā, krustojot burmas ar Siāmas kaķiem. Audzētāju mērķis bija iegūt burmas tipu un akromelānisko Siāmas kaķu krāsu. Mērķtiecīgi strādājot, 1960. gadā bija jau iegūts liels skaits šo kaķu, kurus sākotnēji nosauca par Zeltītajiem Siāmas kaķiem, bet 1972. gadā ASV šķirni akceptēja kā tonkinēzus.

Tonkinēzi ir vidēja lieluma kaķi ar nelielu galvu, kurai ir vaigos noapaļota trijstūrveida forma. Ausis vidēji lielas, plati novietotas, baltas pie pamatnes un ar noapaļotiem galiņiem. Acis ieslīpi un patālu novietotas, krāsa zaļi zila, pie tam augstāk tiek vērtētas akvamarīna krāsas acis. Krāsojums kā Siāmas kaķiem, bet krāsojumam uz galvas, kājām, astes jābūt skaidram, labi norobežotam un jākontrastē ar pārējā ķermeņa krāsu.

Izšķir četras krāsu varietātes:

  • dabisko krāsu, kad ķermenis ir gaiši brūns – kā kafijai ar pienu, bet atzīmes no tumšas šokolādes krāsas līdz sabuļādas brūnai krāsai (atbilst seal-point krāsai);
  • otrā varietāte – pamatkrāsa silti sarkanbrūna ar tumšām šokolādes krāsas iezīmēm;
  • trešā varietāte – gaišas krēmkrāsas ķermenis ar gaiši brūnām iezīmēm;
  • un ceturtā krāsu varietāte – ķermenis sudraboti pelēks ar tumši pelēkām iezīmēm.

Eiropā šķirni atzīst WCF sistēmā un neatkarīgie klubi, FIFe šķirni nav atzinusi, jo metienos dzimst ļoti daudz brāķu, kas saistīts ar Mendeļa likuma par dalīšanos izpausmi – šķirne ir divu citu šķirņu hibrīds. Rīgā ir bijuši gadījumi, kad audzētāji apzināti ir mēģinājuši radīt tonkinēzus, bet sabiedrības ieinteresētība par šķirni bija ļoti maza.

Latvijā tonkinēzi nav ievesti, to ir maz arī Eiropas izstādēs.

Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata “Kaķi”.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!