Pēc kara ar šķirnes audzēšanu sāka nodarboties Lielbritānijas selekcionāri, un 1974. gadā tā tika oficiāli atzīta.
Austrumu kaķi pēc savas ķermeņa uzbūves pilnībā līdzinās Siāmas kaķiem, taču tiem nav akromelāniskā krāsojuma. Austrumu kaķiem ir vidēji garš, slaids ķermenis, kas balstās uz garām, tievām kājām (pakaļkājas garākas par priekškājām) ar mazām, ovālām ķepām; aste gara, tieva.
Īpaši elegants ir arkveidīgais, tievais kakls un slaidā ķīļveida galva ar plakano pieri un garo, taisno degunu. Nav vēlams sašaurinājums no vaigu kauliem uz purnu (pinch). Acis mandeļveida, slīpi novietotas un zaļā krāsā; ausis lielas, plati novietotas. Vilna ir īsa, pieguloša, spīdīga un mīksta, bez pavilnas.
Austrumu kaķiem ir dažādas krāsu varietātes – gan vienkrāsaini, no kuriem visefektīgākie ir melnie (tā saucamie ebony krāsas kaķi), gan šokolādes brūnie (nosaukta par Havanas krāsu). Virkne krāsu ir ar tebi krāsojumu. Pēdējā laikā tradicionālajām krāsām pievienojusies vēl arī kanēļkrāsa un divkrāsaini varianti. Īpaši daudz selekcijas darbā šodien tiek darīts Šveicē.
Austrumu kaķi ir ļoti gudri, tīrīgi, labi satiek ar citiem dzīvniekiem. Vieni no retajiem, kuri ļoti mīl savus saimniekus un savā paskaļajā balsī mēdz "sarunāties" ar tiem. Ir diezgan ēdelīgi, tāpēc īpašniekam ļoti jāseko, lai kaķi nepārbarotu. Ļoti viegli kopjami, tāpēc pietiekami populāri.
Latvijā pirmie Austrumu kaķi parādījās 90. gadu sākumā.
Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata "Kaķi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!