Lielie un vidēja auguma suņi nodeldē savus nagus dabiskā ceļā, un jaunībā viņiem nav nepieciešams tos grauzt, bet vecumdienās, kad nagi aug garāki, tie tomēr ir jāgrauž. Turpretim mazie sunīši ir tik viegli, ka viņu nagi paši nenodilst, tāpēc sīkuļiem nākas tos nograuzt, lai varētu netraucēti soļot un skriet.
Tipisks nagu grauzējs vienkārši apguļas un zelē savus nagus, nokozdams to asos galus. Daži zelētāji apguļas uz muguras un ar vienu ķepu pietur otru – apkopjamo ķepu. Vairumam suņu šīs procedūras veikšanai ir nepieciešama cilvēku palīdzība.
Nagi jāapgriež visiem kucēniem, kad tie ir astoņas līdz divpadsmit nedēļas veci. Nogriezts tiek tikai naga asais galiņš. To labāk darīt nevis ar šķērēm, bet gan ar nagu knaiblītēm, kas darbojas pēc giljotīnas principa. Knaiblītes, kurās nags tiek saspiests starp diviem asmeņiem, var nodarīt sunim sāpes, īpaši, ja nagi ir biezi.
Naga iekšienē audi ir jutīgi, un tie asiņo un sāp, ja nejauši tiek ievainoti. Ja sunim ir pērļbalti nagi, šos audus var saskatīt un ir iespējams izvairīties no to ievainošanas, bet, ja sunim ir tumši nagi, tajos neko saskatīt nevar. Nagi, uz kuriem suns balstās ar visu savu svaru, tiek regulāri deldēti, bet pirkstveida izaugums praktiski netiek nodarbināts, tāpēc tā nagam jāpievērš īpaša uzmanība. Dažām šķirnēm, piemēram, pekiniešiem, šis nags augot apvēršas otrādi un var caurdurt ādu. Suņa nagus vajadzētu pārbaudīt un apkopt reizi mēnesī.
Raksta tapšanā izmantota Brūsa Fogla grāmata “101 jautājums, ko suns uzdod cilvēkam”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!