Persijas kaķi ir dzīvnieki ar īsu, masīvu, muskuļotu ķermeni, arī kakls ir īss, resns, platas krūtis, resnas un īsas kājas ar apaļām, lielām ķepām, kuru pirksti cieši sakļauti. Persijas kaķu raksturīgo ķermeņa uzbūvi apzīmē ar angļu vārdu cobby, kas nozīmē “kompakts, masīvs”.
Šo terminu izmanto arī citās valodās kā felinoloģijas terminu kaķa uzbūves raksturojumam.
Persijas kaķa galva atšķiras no citu šķirņu kaķu galvām gan lieluma, gan uzbūves ziņā. Tā ir ļoti liela, apaļa, kas nozīmē, ka kaķa galvas platums horizontāli ir tikpat liels kā vertikāli. Piere ir plata, velvēta, pāreja no pieres uz degunu ir dziļa, it kā iespiesta (tā saucamais stop jeb break).
Deguns ir īss, plats, it kā uzrauts, deguna spoguļa augšējā līnija atrodas acu apakšējo plakstiņu vai acs viduslīnijas līmenī. Acīm jābūt novietotām plati, tām jābūt lielām, apaļām, nedaudz izvalbītām, labi atvērtām. Ausis ir maziņas, plati novietotas, ar noapaļotiem galiem. Aste īsa, taisna, resna visā garumā.
Persijas kaķa vilnai ir jābūt biezai, taisni augošai, garai un zīdainai. Uz kakla un krūtīm vilna ir garāka un veido krāšņu apkakli. No ausu pamatnes sāniski aug garas spalvas, tādas pat aug arī ķepu pirkstu starpās. Aste klāta ar garu, biezu, viscaur vienāda garuma vilnu.
Persijas kaķa kvalitāte ir atkarīga no tā, cik lielā mērā iepriekš minētās īpašības tam piemīt. Ja jūs audzējat Persijas kaķus, bet ģenētikas zināšanas ir vājas, lūdziet padomu savā klubā pie šķirnes vadītāja, lai izvēlētos partnerus.
Līdz 1980. gadam katrai Persijas kaķu varietātei bija izstrādāta sava vērtēšanas sistēma, bet 1980. gadā iedibināja kopīgu vērtējuma skalu visām krāsām.
Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata “Kaķi”.