Pelni tiešām ir vislētākais un visvērtīgākais organiskais mēslojums dārzā, bet ir nianses, kuras noteikti ir jāzina un to nedrīkst bārstīt, kur vien sirds kāro, ar to apieties ir jāiemācas, skaidro stādaudzētavas "Dārzs zem saules" īpašniece Antra Batraka.
Runājot par pelniem, parasti tiek uzsvērts, ka tajā ir vairāk nekā 50 procenti elementu no Mendeļejeva tabulas: pelnos ir ļoti daudz kālija, fosfora, kalcija, magnija, bora un sēra, bet absolūti nav slāpekļa. Un galvenā īpašība ir tā, ka pelni atskābina skābās augsnes un palīdz cīņā ar slimībām un kaitēkļiem. Varētu šķist, ka tātad pelnus var bērt visur un vienmēr. Bet tā nebūt nav!
Vispirms ir jāzina kā atšķiras dažādi pelni, kādiem augiem tie der un kādiem ne. Ja der – kāpēc vajadzīgi? Protams, kā pareizi lietot un kādi savienojumi pelnus var padarīt arī bīstamus tavam dārzam.
Dažādie pelni
Vispirms iegaumē, ka visvērtīgākos pelni ir no lapu koku, vīnogu, dažādu lapu un lakstu dedzināšanas. Tātad pavasarī kopjot dārzu un sadedzinot visas dabīgās augu atliekas tiksim pie vērtīgiem pelniem. Noteikti nederēs ogļu pelni, jo tur nav iepriekšminētās minerālvielas, bet daudz sērs. Tāpat nederēs līmētu materiālu, papīra dedzināšanas pārpalikumi, mazāk vērtīgi būs skuju koku pelni.
Minerālvielu daudzums ir atkarīgs no tā, kas ticis sadedzināts:
Bērzs: 40% kalcijs, 5-6% fosfors, 12-13% kālijs, 2-3 % magnijs;
Salmi: 20-30% kālijs;
Vīnogulāju stiebri: 21% fosfors, 32% kālijs, 17% kalcijs;
Priežu, citu skuju koku koksne: 1% fosfors, apmēram 7 % kālijs, bet kalcijs var būt līdz pat 50% (citām kultūrām, piemēram, vīnogām kalcijs var būt par daudz un veicināt hlorozi.
Kam der, kam neder?
Jau pēc nosauktajām minerālvielām redzam, ka pelni augsni padara ļoti sārmainu, un ne visiem augiem tas der.
Augi, kuriem pelni ir ieteicami, taču tie jālieto ļoti prātīgi: gurķi, tomāti, paprika, vīnogas, burkāni, zemenes, avenes, upenes, ērkšķogas, kartupeļi, salāti, loki, kabači, bumbieres, ābeles, plūmes, ķirši, sakuras (visi sārmainas augsnes mīlošie augi, kuriem netīk hlors).Vīnogām vēlams izmantot tikai vīnogu atlikumu pelnus, jo pārāk liels kalcija daudzums var veicināt vīnogām hlorozi, skaidro Batraka.
Pelnus noteikti nevajadzētu izmantot skābumu mīlošiem augiem: hortenzijām, acālijām, rododendriem, visi skujeņiem (egles, priedes, kadiķi, baltegles, mahonjas, īves), lavandām, krūmmellenēm, kamēlijām, kliņģerītēm, redīsiem, skābenēm, arbūziem.
Tāpat pelnus nedrīkst lietot, ja augsne ir ļoti sārmaina. Tādēļ pirms pelnu lietošanas vērts izmērīt augsnes pH līmeni. Un pH līmeņa noteikšana būs nozīmīga ne tikai pelnu izmantošanas gadījumā, tas jāzina arī, kad pavasarī piebarojat augus ar mēslojumu.
Pelnus nedrīkst lietot arī augsnēs ar lielu kālija sastāvu. To var uzzināt, nododot augsnes analīzes vai novērojot augus: ja dārza augi priekšlaicīgi nomet lapas, ābolu un bumbieru mīkstums kļūst brūns, tomātiem atmirst jaunie dzinumi, veidojas balti pleķi uz lapām, tādā gadījumā labāk pelnus nelietot.
Ja audzē jaunstādus, šajā stadijā tiem vairāk nepieciešams slāpeklis, tāpēc pelnus jāizmanto tikai ļoti mazā daudzumā. Tāpat jāsaprot, ka pelnus noteikti ir jāiestrādā augsnē, vienkārša uzbēršana nekādu labumu nedos.
Pelni kopā ar citiem savienojumiem
Atceries, ka pelnos nav slāpekļa, bet pavasarī slāpeklis augiem ir ļoti neieciešams. Tomēr jāzina, ka nedrīkst kopā lietot pelnus un slāpekļa saturošos minerālmēslojumu, un arī minerālmēslojumus, kuros ir daudz fosfors, jo augi var beigt attīstīties vai pat aiziet bojā. Šajā procesā notiek ķīmiskas reakcijas, kuru rezultātā slāpeklis pārtopot par amonjaku un izkūp, tādējādi pēc tam augiem tas sāk katastrofāli trūkt.
Kā izvairīties no tā, lai pelni un minerālmēslojums nesajauktos? Abus lieto ar lielu atstatumu. "Dārzs zem saules" saimniece pastāsta, kādu metodi pielieto kāds vīnogu audzētājs: starp vīnogu stādiem augsnē dziļi iestrādā pelnus, bet pa rindām jau piebaro ar minerālmēslojumiem, lai vielas nesajauktos.
Cita liela kļūda: pelnus bārsta uz zāliena un uzreiz uzber arī minerālmēslojumu.
Lietošanas daudzums
Ja augsne ir kūdraina, skāba un smaga: 700 grami uz kubikmetru, ja tiek izmantoti lapu koku pelni. Ja tiek izmantoti salmu pelni, tad vairāk: 1,5-3 kilogrami kubikmetru.
Ja nav nepieciešams mainīt augsnes skābuma līmeni, bet izmanto to kā kālija un fosfora mēslojumu, tad 100-150 grami (glāze līdz pusotra glāze) uz kubikmetru.
Veģetācijas periodā pelnus varam izmantot izmantot šķidrā veidā: glāze uz 10 litriem ūdens, to vienkārši periodiski uzlejot uz sārmainu vidi mīlošiem augiem, piemēram, gurķiem, tomātiem, kāpostiem.
Cīņā pret kaitēkļiem
Batraka pastāsta arī to, kā pelnus izmantot cīņai pret kaitēkļiem. Lūk, dažas receptes.
400 gramiem pelnu uzlej verdošu ūdeni. Notur dažas stundas, nokāš, pievieno saimniecības ziepes un šo koncentrātu ielej ūdenī tā, lai izveidotu 10 darba šķīdumu. Miglo caur lapām sausā, bezvēja laikā. Tas noder sīpoliem, lokiem.
Sasmalcina pelnus, auga lapas samitrina un uzber pelnus. Noder kartupeļiem, zemenēm, lokiem.
Vienādās daļās sajauc pelnus, saimniecības ziepes un tabaku, uzlej ūdeni, ļauj nostāvēties un uzpūš caur lapām. Palīdz pret miltrasu un laputīm ērkšķogām, upenēm.
Ja pelnus lieto kā mēslojumu, tad iestrādā to augsnē. Ja izmanto pret gliemežiem, tad ar pelnus nedaudz apber ap zemeņu stādiem, lokiem un kāpostiem. Taču atceries, ka arī cīņā pret kaitēkļiem un slimībām pelnus var izmantot tikai sārmainu vidi mīlošiem augiem.
Kur iegūt pelnus?
Pavasarī kopjot dārzu, izmantojam augu atliekas – tie ir visvērtīgākie pelni;
Vasaras laikā grilos dedzini zariņus, nevis grila ogles;
Izmanto to, kas palicis kamīnos, ja nekurini koksni ar līmvielām, papīriem un tā tālāk.
No kamīniem iegūto pelnus februārī var izmantot kā SOS līdzekli. Proti, kad sākas asā pavasara saule, kas atspīd no sniega un dedzina augus, var vieglā kārtā "uzpūderēt" sniegu tā, lai tas neatspīd uz augiem, taču to var darīt tūjām, bet noteikti ne rododendriem vai citiem skābummīļiem. Ja galīgi nav kur likt pelnus, sakrājiet un izmantojiet kompostā.