Pret kaitēkļiem un mēslojumam – ko zināt, ja pelnus izmanto dārzā

Runājot par pelniem, parasti tiek uzsvērts, ka tajā ir vairāk nekā 50 procenti elementu no Mendeļejeva tabulas: pelnos ir ļoti daudz kālija, fosfora, kalcija, magnija, bora un sēra, bet absolūti nav slāpekļa. Un galvenā īpašība ir tā, ka pelni atskābina skābās augsnes un palīdz cīņā ar slimībām un kaitēkļiem. Varētu šķist, ka tātad pelnus var bērt visur un vienmēr. Bet tā nebūt nav!

Vispirms ir jāzina kā atšķiras dažādi pelni, kādiem augiem tie der un kādiem ne. Ja der – kāpēc vajadzīgi? Protams, kā pareizi lietot un kādi savienojumi pelnus var padarīt arī bīstamus tavam dārzam.

Vispirms iegaumē, ka visvērtīgākos pelni ir no lapu koku, vīnogu, dažādu lapu un lakstu dedzināšanas. Tātad pavasarī kopjot dārzu un sadedzinot visas dabīgās augu atliekas tiksim pie vērtīgiem pelniem. Noteikti nederēs ogļu pelni, jo tur nav iepriekšminētās minerālvielas, bet daudz sērs. Tāpat nederēs līmētu materiālu, papīra dedzināšanas pārpalikumi, mazāk vērtīgi būs skuju koku pelni.

Minerālvielu daudzums ir atkarīgs no tā, kas ticis sadedzināts:

Jau pēc nosauktajām minerālvielām redzam, ka pelni augsni padara ļoti sārmainu, un ne visiem augiem tas der.

Augi, kuriem pelni ir ieteicami, taču tie jālieto ļoti prātīgi: gurķi, tomāti, paprika, vīnogas, burkāni, zemenes, avenes, upenes, ērkšķogas, kartupeļi, salāti, loki, kabači, bumbieres, ābeles, plūmes, ķirši, sakuras (visi sārmainas augsnes mīlošie augi, kuriem netīk hlors).Vīnogām vēlams izmantot tikai vīnogu atlikumu pelnus, jo pārāk liels kalcija daudzums var veicināt vīnogām hlorozi, skaidro Batraka.

Pelnus noteikti nevajadzētu izmantot skābumu mīlošiem augiem: hortenzijām, acālijām, rododendriem, visi skujeņiem (egles, priedes, kadiķi, baltegles, mahonjas, īves), lavandām, krūmmellenēm, kamēlijām, kliņģerītēm, redīsiem, skābenēm, arbūziem.

Tāpat pelnus nedrīkst lietot, ja augsne ir ļoti sārmaina. Tādēļ pirms pelnu lietošanas vērts izmērīt augsnes pH līmeni. Un pH līmeņa noteikšana būs nozīmīga ne tikai pelnu izmantošanas gadījumā, tas jāzina arī, kad pavasarī piebarojat augus ar mēslojumu.

Pelnus nedrīkst lietot arī augsnēs ar lielu kālija sastāvu. To var uzzināt, nododot augsnes analīzes vai novērojot augus: ja dārza augi priekšlaicīgi nomet lapas, ābolu un bumbieru mīkstums kļūst brūns, tomātiem atmirst jaunie dzinumi, veidojas balti pleķi uz lapām, tādā gadījumā labāk pelnus nelietot.

Ja audzē jaunstādus, šajā stadijā tiem vairāk nepieciešams slāpeklis, tāpēc pelnus jāizmanto tikai ļoti mazā daudzumā. Tāpat jāsaprot, ka pelnus noteikti ir jāiestrādā augsnē, vienkārša uzbēršana nekādu labumu nedos.

Atceries, ka pelnos nav slāpekļa, bet pavasarī slāpeklis augiem ir ļoti neieciešams. Tomēr jāzina, ka nedrīkst kopā lietot pelnus un slāpekļa saturošos minerālmēslojumu, un arī minerālmēslojumus, kuros ir daudz fosfors, jo augi var beigt attīstīties vai pat aiziet bojā. Šajā procesā notiek ķīmiskas reakcijas, kuru rezultātā slāpeklis pārtopot par amonjaku un izkūp, tādējādi pēc tam augiem tas sāk katastrofāli trūkt.

Kā izvairīties no tā, lai pelni un minerālmēslojums nesajauktos? Abus lieto ar lielu atstatumu. "Dārzs zem saules" saimniece pastāsta, kādu metodi pielieto kāds vīnogu audzētājs: starp vīnogu stādiem augsnē dziļi iestrādā pelnus, bet pa rindām jau piebaro ar minerālmēslojumiem, lai vielas nesajauktos.

Cita liela kļūda: pelnus bārsta uz zāliena un uzreiz uzber arī minerālmēslojumu.

Ja augsne ir kūdraina, skāba un smaga: 700 grami uz kubikmetru, ja tiek izmantoti lapu koku pelni. Ja tiek izmantoti salmu pelni, tad vairāk: 1,5-3 kilogrami kubikmetru.

Ja nav nepieciešams mainīt augsnes skābuma līmeni, bet izmanto to kā kālija un fosfora mēslojumu, tad 100-150 grami (glāze līdz pusotra glāze) uz kubikmetru.

Veģetācijas periodā pelnus varam izmantot izmantot šķidrā veidā: glāze uz 10 litriem ūdens, to vienkārši periodiski uzlejot uz sārmainu vidi mīlošiem augiem, piemēram, gurķiem, tomātiem, kāpostiem.

Batraka pastāsta arī to, kā pelnus izmantot cīņai pret kaitēkļiem. Lūk, dažas receptes.

Ja pelnus lieto kā mēslojumu, tad iestrādā to augsnē. Ja izmanto pret gliemežiem, tad ar pelnus nedaudz apber ap zemeņu stādiem, lokiem un kāpostiem. Taču atceries, ka arī cīņā pret kaitēkļiem un slimībām pelnus var izmantot tikai sārmainu vidi mīlošiem augiem.

No kamīniem iegūto pelnus februārī var izmantot kā SOS līdzekli. Proti, kad sākas asā pavasara saule, kas atspīd no sniega un dedzina augus, var vieglā kārtā "uzpūderēt" sniegu tā, lai tas neatspīd uz augiem, taču to var darīt tūjām, bet noteikti ne rododendriem vai citiem skābummīļiem. Ja galīgi nav kur likt pelnus, sakrājiet un izmantojiet kompostā.