Mājdzīvnieks, kas prasa minimālu kopšanu, ēd tikai dažas reizes gadā un iepriecina ar savu neparastumu. Tāds ir Lords, karaliskais pitons, kurš nu jau četrus gadus mīt madoniešu Blaževiču ģimenē. Tā kā pitoni nav gluži ierastākie mājdzīvnieki, devāmies ciemos, lai uzzinātu, kāda tad ir sadzīvošana ar šādu eksotisku mājas mīluli.
Ikdienu karaliskais pitons Lords lielākoties pavada savā terārijā. To saimnieks Arnis darinājis pats, iekārtojot gan silto zonu, gan vēso pusi, un čūska pati izvēlas, kur kurā brīdī vēlas uzturēties. "Viena puse mums ir ar silto paklājiņu, kur ir nepieciešamie 35 grādi. Ja čūska ir sasilusi, tad var aiziet otrā pusē. Kad ilgāk dzīvojas pa rokām, tad arī var just, ka viņa pieņem mūsu ķermeņa temperatūru, sasilst. Bet, ja paguļ vēsajā pusē, kad paņem, tad var just, ka ir tāda auksta," stāsta Arnis Blaževičs.
Visaktīvāk Lords pa terāriju pārvietojas diennakts tumšajā laikā, taču nekādi neiebilst, kad Arnis viņu izceļ ārā, lai mēs varētu kārtīgāk iepazīties. Savvaļā karaliskie pitoni sastopami Rietumu un Centrālajā Āfrikā, bet Lords uz Madonu atceļojis no Igaunijas. "Bijām ekskursijā ar ģimeni mini zoo, kur audzē čūskas, un tur deva turēt rokās dažādu sugu čūskas, ko var ņemt rokās. Sākumā jau bija tā jocīgi, mazliet bailīgi. Taču tad, kad sieva paņēma un pateica, ka nav nemaz tik traki, bērniem to tikai vajadzēja dzirdēt." Turklāt mini zoo saimnieks piedāvājis iegādāties pitonu mazuļus, tāpēc, atbraucot mājās, pētījuši Latvijas likumus. "Sakārtojām dokumentus un braucām pakaļ!"
Tas bija pirms četriem gadiem, un tad pitons bijis vien pārdesmit centimetru garš, bet nu jau sasniedzis metru 40 centimetrus, un neko daudz vairs garumā neņemsies. Dzīvo pitoni diezgan ilgi – līdz pat 30 gadiem un, kā apliecina Lorda saimnieks, tam nav nekādu īpašu prasību, pats galvenais – nodrošināt terārijā svaigu dzeramo ūdeni. "Pozitīvi tas, ka spalvu nemet, varam arī aizbraukt ceļojumā, un nav tā, kā ar kaķiem vai suņiem, kad kādam dzīvnieki jābaro. Čūsku pabaro un tad ilgāku laiku ir miers."
Izrādās, ka pirmajos gados pitons ēdis reizi mēnesī pa pelei, bet, augot lielākam, arī barība izmēros kļuvusi prāvāka, nu čūska ēd žurkas, tiesa gan – daudz retāk. Piemēram, pagājušajā gadā ēdusi tikai divreiz. Pēc katras maltītes čūska maina ādu, un ar katru reizi tās krāsojums kļūst arvien izteiksmīgāks. "Pēdējoreiz ēda pirms mēneša, bet vēl jau viss gads priekšā." Lorda saimnieks stāsta, ka pirms kāda laika vēlējušies terāriju papildināt ar vēl kādiem neparastiem mājdzīvniekiem – zarkukaiņiem. "Tie tomēr izrādījās dikti ķēpīgi radījumi," atceras Arnis un tā nu Lords savā miteklī atkal ir viens.
Blažēviču ģimene ir uzņēmuma "Madonas karameles" saimnieki, un tā kā uz ražotni, kas atrodas turpat, blakusmājā, nereti ekskursijā brauc ģimenes ar bērniem, tad arī viņiem ir iespēja aplūkot eksotisko rāpuli. "Piedāvājam arī kopā nofotografēties, paņemt rokās. Reakcija dažāda, bet pa šiem četriem gadiem liekas, ka tikai divi cilvēki ir bijuši tādi, kas stāvēja pa gabalu. Pārsvarā visi paņem rokās. Ja daļa no kompānijas paņem, tad arī pārējie sadūšojas."
Laiku pa laikam ģimene palutina savu pitonu ar siltu vannu, vasarās paņem līdzi uz laukiem un, kārtīgi pieskatot, ļauj paložņāt pa zāli. Reiz Lords pastrādājis arī nedarbu – nezin kā atbīdījis terārija stikla durvis, izkļuvis ārā un paslēpies uz grīdas stāvošajā mūzikas tumbiņā. Pirmajā brīdī ģimene bijusi neizpratnē, pārmeklējuši visu dzīvokli, līdz bēglis atrasts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
