Pavasaris ir klāt. dārzkopības entuziasti jau nevar vien sagaidīt, kad atkal varēs rakt, sēt, stādīt un darīt dažādus citus dārza darbus. Līdz tam vēl mazliet jāpagaida, taču ir gana daudz darbiņu, kas jāpaveic tieši agrā pavasarī. Par to, kas šobrīd dārzā aktuāls, stāsta un rāda Kalsnavas arborētuma dendroloģe Liene Opincāne.
Kalsnavas arborētumu, kas atrodas Madonas novadā, mēdz saukt par Latvijas trešo botānisko dārzu. No 144 hektāru lielās platības teju 100 hektārus aizņem vairāk nekā 300 dažādu šķirņu un sugu skuju koki. Un tieši skujeņiem dārzā šobrīd būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Aizvadītā ziema bija sniegota, turklāt sniegs nereti bija piemircis un smags, kas īpaši varēja kaitēt tūjām. Dendroloģe gan atzīst, ka arborētumā postošāka bija aizpērnā ziema, kad daži no kokiem vairs nebija glābjami, taču arī šopavasar vietām vērojami lūzuši zari. "Ziemā ir jāpieskata tūjas un arī priedes, jo arī priedēm ir mīksti zari, ko smagais sniegs vai nu noliec, vai arī nolauž." Rādot vienu no sniega salauztajām tūjām, dendroloģe spriež, ka šeit pietiks ar zaru nozāģēšanu. "Šeit bez pacēlāja mēs pie galotnes netiekam. Ir mums teleskopiskie kāti, tad mēģinām zarus nopurināt. Ja tomēr zari nolūzuši, tad viens no tagad darāmajiem darbiem ir saudzīga to nozāģēšana."
Dendroloģe stāsta, ka gadījumā, ja zari nav nolūzuši, bet tikai noliekušies, tad koka formu var atjaunot, zarus iztaisnojot un uz kādu laiku tos sasienot vienkopus. Vēl labāk, ja to izdara jau pirms ziemas. Tāpat šis ir īstais laiks, lai tūjas apgrieztu. Arborētumā gan vienīgie koki, kas regulāri tiek cirpti, ir skujoku labirintu veidojošās tūjas. "Labirintam ir noteikta forma, kādā tas aug, un mēs to visu laiku piefrizējam. Un šis pavasarī ir īstais laiks, kad sākt griezt, ja grib dzīvžogus noformēt vai izveidot kādu formu tūjā." Tāpat vajadzētu iztīrīt tūju no atmirušajām koka daļām, kas mēdz sakrāties starp zariem. "Ja sakrājas pārāk daudz, tad arī koks var nenoturēt savu skaisto cilindrisko vai piramidālo formu, sākt vērties vaļā. It sevišķi, ja tie ir neliela izmēra kociņi, mazas bumbiņas, piemēram, kapu apstādījumos vēlams katru pavasari iztīrīt." Pavasarī var cirpt tūjas, arī egles, savukārt priedēm gan jāpagaida, kamēr izaug jaunie dzinumi. "Arī lapu kokus var šobrīd jau apgriezt, piemēram, formēt liepas. Protams, jāsagaida, lai ir silts, to nevar darīt lielos mīnusos, tas kokam nepatiks, bet šobrīd var apgriezt visus dzīvžogus."
Skujeņi pavasarī jāsargā arī no spožajiem saules stariem, it sevišķi, ja vēl ir sniegs, kur saulei atstaroties. Īpaši jutīgas ir Kanādas egles, kadiķi, smaragda tūjas. Lai sargātu lielo labirintu, arborētumā mēdz uz sniega izkaisīt kūdru, lai saule neatstarotos, taču dārzā kociņus var apsegt. "Ja ir maza, kompakta tūjiņa vai Kanādas egles mazā šķirnīte, tad to var piesegt ar agrotīklu vai noēnot ar egļu zaru, lai saule neapdedzina. Tāpat arī mūžzaļie rododendri var apdegt, arī tos var sasegt. Nav vajadzība to darīt visu ziemu, bet tieši pavasarī, kamēr nokūst sniegs un zeme atlaižas," iesaka dendroloģe. Turklāt mūžzaļos rododendrus ne tikai jāsargā no apdegšanas, bet jāseko līdzi, lai tiem pietiek mitruma. "Ja redzat, ka mūžzaļā rododendra lapas sāk čokuroties, tad tas nozīmē, ka tiem pietrūkst mitruma. Vislabāk ir tos rasināt, vai, sliktākā gadījumā, vienkārši aplaistīt."
Jāpieskata arī klājeniskie skujeņi, lai tajos nevajadzīgi ilgi nekrātos sniega sablīvējumi. "Tos vajadzētu sapurināt, sakužināt, lai tie paceļas augšā un atjauno savu formu. Pretējā gadījumā, ja ir bijusi sniega sega, kas tos nospiedusi lejā un saglabājas sablīvējums, skuju kokā var sākt veidoties pelējums vai sēnīšu slimība."
Apceļojot plašo teritoriju, piestājam arī pie visagrākās ziedētājas – Japānas burvjulazdas. Dendroloģe rāda pavisam mazus, varētu pat teikt – necilus ziediņus, kas tomēr iepriecina ar savu pavasararīgi dzelteno krāsu. Ja reiz par ziedēšanu, tad jāpiemin vēl kāds darbs, kura veikšanai šis ir pēdējais laiks, lai vasarā varētu baudīt krāšņus ziedus. "Esam nonākuši līdz mūsu hortenziju kolekcijai, kurā ir jau vairāk nekā 100 dažnedažādas hortenzijas. Gan sugas, gan šķirnes. Pārsvarā mums ir skarainā un kokveida hortenzija, jo tās ir vislabāk piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Tas, kas pavasarī noteikti ir jāizdara ar skaraino hortenziju – tā ir noteikti jāizgriež, lai vasarā skaisti ziedētu. Jo pagājušā gada pieaugums krūmam ir ļoti liels, ja to nenogriezīsim, tas dzīsies uz augšu, un krūms apakšējā daļā nesazarosies. Tāpēc pirmajos gados parasti skaita divus pumpuriņus un griež nost, un tad pamats veidojas kupls." Tiesa – hortenzijām var piešķirt arī neparastāku izskatu. "Ja gribat skaistu hortenziju uz kājas, tad var ne tikai uzpotēt uz augstcelma, bet var arī izveidot no šāda krūma. Atstāj vienu stabilu hortenzijas zaru un visus pārējos nogriež. Atstāto dzinumu noteikti ir jāatsien. Tad, cik augstu iecerēts, var veidot vainagu."
Tādi, lūk, darbi, kas dārzā veicami agrā pavasarī. Jāpiebilst, ka ir vērts atlicināt brīdi, lai paviesotos arī Kalsnavas arborētumā – kārtīgi izstaigātos, papriecētu acis, ieraudzītu ko neparastu un, iespējams, tiktu arī pie kāda vērtīga dārzkopības padoma.