Zināms, ka spices nevar ierīkot visur, kur sirds tīko. Ir svarīgi, lai reģionā būtu plaši smilts vai grants slāņi bez māla vai dūņu piemaisījumiem. Un kā izrādās, arī dziļurbumu dažos reģionos ierīkot būs sarežģītāk un izaicinošāk.
Kā "Delfi" skaidrojis urbšanas meistars un uzņēmuma "Urbumi.lv" vadītājs Aivars Baranovskis, kuram ir 40 gadu pieredze šajā lietā, dziļurbumu var uztaisīt jebkur, galvenais, lai objektā var iebraukt smagā tehnika un klients to var atļauties: "Vidzemes jūrmalā pie Tūjas ir daudz laukakmeņu, urbšana ir sarežģīta un riskanta, akmeņi var sagāzties un sabojāt plastmasas caurules, tādēļ tur noteikti iesaku likt metālu, tā vienkārši ir drošāk! Plastmasa lai paliek viegliem iežiem," piebilst Aivars. Bet ko tad, ja urbšanas laikā gadās uzdurties uz akmens? "Urbjam tālāk! Vajadzīga tikai pacietība, re, urbjiem ir tādi kronīši ar zobiņiem, kas spēj sagrauzt arī granītu."
Sarežģītākie reģioni ir Kangaru kalni, Madona, Ērgļi, Gaiziņkalna apkārtne un Dobeles lielā krātera rajons. "Urbjot kalnainos apvidos, kas ir augstu virs jūras līmeņa, ūdens līmenis ir ļoti zems – Ērgļos, piemēram, mīnus 80–90 metri. Lai ūdeni dabūtu augšā, jāliek dārgi, spēcīgi sūkņi, un uz šiem reģioniem reti kurš urbējs brauc labprātīgi, uzreiz pasaku, ka tāmes būs lielākas. Vietas, kur ūdens līmenis ir mīnus divi metri, ir īsts saldēdiens," atklāj Aivars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
