Kas darāms siltumnīcā pēc garās ziemas? Skaties 'Dārza jautājums'

Dārzniece Andersone iesaka pavasari sākt ar konstrukciju pārbaudi. Pēc ziemas jānovērtē to stāvoklis – vai koka konstrukcijās nav iemetusies pelēkā puve, jāpārbauda, vai nav kādi plēves bojājumi, kurus sezonas laikā nodarījuši putni, mājdzīvnieki vai pat zāles stiebri. Ja siltumnīcā manāmas zaļas nogulsnes, tas nozīmē, ka siltumnīcu vajadzētu mazgāt. Nedrīkst aizmirst par kaitēkļiem, jo siltumnīca tiem ir laba vide, kur pārziemot.

Ja kāda problēma ir konstatēta, tā jāmēģina risināt. Andersone ierasti sāk ar siltumnīcas mazgāšanu, izmantojot augstspiediena mazgātāju un zaļās ziepes. Ja siltumnīca ir ar plēves segumu, tad augstspiediena mazgātāju var izmantot droši. Piesardzīgāk jādarbojas, ja tiek mazgāta polikarbonāta vai stikla siltumnīca.

Ja rudenī siltumnīca netika dezinficēta, tad to var paspēt arī pavasarī. Ja koka konstrukcijās manāma pelēkā vai melnā puve, tad to jāapstrādā ar speciāli paredzētajiem līdzekļiem. Siltumnīcu dezinficēšanai var izmantot sēra līdzekļus, vai arī veco labo paņēmienu – kadiķa kvēpināšanu, pastāsta Andersone.

Kad aļģes, netīrumi un sūnas no konstrukcijām nomazgātas, jāpagaida, kamēr siltumnīca kārtīgi izžūst un ir laiks labot nepilnības, piemēram, plēvju caurumus. Tos var aizlāpīt, izmantojot speciālu līmlentu plēves un stikla labošanai. Nākamais sanitārais darbiņš – veco augļu (ja nu kāds paprikas vai tomāta auglis palicis siltumnīcā), nezāļu un sauso stiebru izvākšana. Jāizvāc arī vecie striķi un virvītes, kas izmantoti iepriekšējā dārza sezonā dārzeņu piesiešanā.

Kad siltumnīca sakopta, to vajag arī kārtīgi izvēdināt. Dārzniece skaidro, ka vēdināšana ir svarīga jebkurā gadalaikā. "Es vēdinu arī ziemā. Atveru durvis vaļā, lai kārtīgi izsalst, zeme sasalst, tādā veidā atbrīvojoties gan no kaitēkļiem, kas ir paslēpušies augsnē, gan lai izvēdinātu koka konstrukcijas un tajās nemestos tik ļoti sēnes," stāsta Andersone. Ja siltumnīcai ir durvis abos galos un tās ir divviru, tad viņa iesaka vērt vaļā durvis pa diagonāli – tad vējš neizskries vienkārši siltumnīcai cauri, bet patiešām izvējos telpu. Lielām siltumnīcām ļoti svarīgi ir vēdlogi – tie var būt gan siltumnīcu galos, sānos un arī jumtos. Ar jumta vēdlogiem jābūt piesardzīgiem, jo ziemas laikā sniega dēļ konstrukcija var sabrukt – svarīgi regulāri sniegu notīrīt. Arī vēdlogus labāk vērt vaļā pamīšus, lai vējš neizskrien vienkārši cauri siltumnīcai, bet veido virpuļus un labāku gaisa plūsmu.

Nu beidzot ir brīdis, kad ķerties pie augsnes. Ja siltumnīcā ir augstās dobes, tās sezonas sākumā piepilda ar jaunu, labu substrātu – kompostu vai kādu veikalā iegādātu augsni. Ja siltumnīcā netiek veidotas dobes, bet augi audzēti podos, tos arī jāpiepilda ar kvalitatīvu augsni. Tas ir svarīgi, jo sliktā augsnē klātesoši būs kaitēkļi un dažādas sēnes, kas siltumnīcā sagādās vien liekas raizes.

Ja esošā siltumnīca ir kalpojusi jau vairākas sezonas, noteikti jāpievērš uzmanība augsnes situācijai. Ja tā ir piemīdīta un sablīvējusies, tad jāķeras klāt uzlabošanas darbiem. Viens variants – vispirms kārtīgi to uzfrēzējam un tad virsū uzberam kompostu vai auglīgo augsni. Otrs variants – uzreiz saberam virsū kompostu un auglīgo augsni, pēc tam to visu safrēzējam. Mazā siltumnīcā visu var izdarīt ar lāpstu. Andersone skaidro, ka ne vienmēr visa siltumnīcas augsne jānes laukā. Pietiek, kad daļu ar augiem iznesam ārā rudenī, bet pavasarī pieberam klāt jaunu auglīgo augsni. Ja siltumnīca ir mazāka, tad augsni var pamainīt pēc trešās, ceturtās sezonas. Cits labs veids, kā uzlabot augsnes stāvokli katru sezonu – rudenī siltumnīcā iesējot zaļmēslojumu.

Domājot par taciņu izveidi, galvenais ir gaumes jautājums un pašu iespējas. Var klāt dēļu grīdu, plāksnes vai pat bruģi. Andersone savā siltumnīcā klāj kartonu, bet tam pa virsu – šķeldu. Kartonu, lai nelien cauri nezāles, bet šķeldu dobju augstumā – lai dobes tik ātri neizžūst, turklāt šķelda ir ilgtspējīga un dabai draudzīga.

Kad siltumnīca saposta, var ķerties klāt arī pirmo augu sējai. Jāraugās aukstumizturīgie augi: redīsi, salāti, pakčojs, sīpolloki, dilles. Galvenais sējas laikā ievērot vajadzīgos attālumus starp augiem. Ja dilles sasēsim par tuvu, nekas prātīgs no tā neizaugs. Ja sanāk sasēt par biezu, pēc tam noteikti sējums jāparetina. Arī starp tomātiem un gurķiem jāievēro attālumi, atkarībā no to šķirnēm un lielumiem. Par tuvu sastādītiem augiem var uzmesties miltrasa, uz to lapām krāsies mitrums, kas ir iemesls dažādus slimību attīstībai. Ja tagad sējam agros dārzeņus, dilles un lokus, bet vēlāk turpat stādīsim arī tomātus, tad garšaugus labāk stādīt gar malām, tomātiem atstājot vietiņu vidū.

Andersone atgādina, ka vērts ievērot arī "augu draudzēšanās likumu" jeb blakus stādīt augus, kuriem ir vienādas augšanas prasības. piemēram, gurķus ar tomātiem blakus audzēt nav vēlams. Kamēr tomātam patīk, ka aplaistītas tiek tikai tā "kājas", gurķis priecāsies arī par to, ja ūdens tiks uz lapām. Tas uzreiz nozīmē, ka laistīšana kļūst sarežģītāka. Blakus tomātiem dārzniece iesaka stādīt bazilikus, kas piesaista derīgos kukaiņus, bet ar savu smaržu atbaida kaitēkļus. Tādu pašu funkciju pildīs arī pētersīļi. Vēl kaitēkļiem nepatīk klinģerīšu un samteņu smarža. Savukārt labos kukaiņus tās piesaista, un tas veicinās augu apputeksnēšanu.

Stādīšanas laiks visiem augiem atšķiras, turklāt dažus augus varam uzreiz sēt dobēs, bet citur jādiedzē uz palodzēm, balkoniem un verandām. Tomātus, gurķus un papriku ārā parasti var stādīt divas nedēļas pēc pēdējām salnām. Un ja tomēr gadās, ka laika ziņās atkal sola aukstumu, augus jāpiesedz ar agroplēvi vai siltumnīcās jādedzina sveces, lai temperatūru noturētu virs mīnusiem.

Kā ar mēslošanu? Andersone stāsta, ka ir cilvēki, kas izmanto minerālmēslus un ķīmiskus mēslus, taču jāatceras – ko ieliekam zemē, to arī apēdam. Tādēļ viņa pieturas pie dabiskām metodēm, piemēram, kūtsmēsliem, komposta, bet vasarā taisa nātru vircu. Arī zemē iestrādātas kliņģerītes un samtenes ir labs mēslojums. Tāpat par skādi nenāks slieku humuss un pelni.

Pēdējais svarīgais darbiņš, kolīdz augi jau sildās siltumnīcā, – laistīšana. Dārzniece uzsver, ka galvenais neļaut augsnei izkalst. Tāpat augiem nepatiks ļoti auksts ūdens, kas tikko nācis no akas vai dziļurbuma. Tādēļ labāk pie siltumnīcas novietot kādu mucu, kuru sapildīt ar ūdeni, pagaidīt, kamēr tas uzsilst un tikai tad augus laistīt. Tāpat jāatceras – augus jālaista kārtīgi, nevis tā, ka samitrinās tikai augšējo augsnes kārtiņu. Tā saulē un it īpaši siltumnīcā visai ātri izžūs, un augi nekādu labumu negūs.