Šogad simtā gada diena iekrīt 9. aprīlī, un latviešu tautas ticējums vēsta – "zirņi labi padodas, ja tos sēj simtā dienā pēc jauna gada". Vai tiešām vērts vilkt ārā zirņu sēklas un vakaru pavadīt dārzā?
Kā "Delfi" rakstā "Simtā gada diena – īstais laiks zirņu sējai? Vai tomēr nesteigties" skaidrojušas dārzkopības nozares speciālistes, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Aina Kokare un Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse, zirņu sēšanā jāvadās pēc laika prognozēm. Ja laiks simtajā gada dienā ir silts, zeme arī ir iesilusi, tad sēt zirņus var. Nedrīkst aizmirst arī par laika prognozi priekšdienām – ja sola salu, tad sēt nevajadzētu. "Lai arī zirnis ir diezgan izturīgs pret aukstumu un sāk dīgt pie +4 līdz +6 grādiem, tas nenozīmē, ka šī ir optimālā dīgšanas temperatūra," tā skaidrojusi pētniece Lepse. Jāgatavojas, ka zirņus, iespējams, vēlāk aukstā laika dēļ vajadzēs apsegt ar agroplēvi.
Zirņi sāk dīgt, kad augsne iesilusi līdz aptuveni +5 grādiem pēc Celsija, taču optimālā temperatūra ir +10 līdz +15 grādi. Ja ir silts un mitrs laiks, tad zirņi var sadīgt nedēļas laikā vai pat vēl ātrāk, ja laiks ir auksts, tad dīgs ilgāk. Kad asni jau sadīguši, tie spēj pārciest arī nelielu salnu līdz -6 grādiem pēc Celsija.
Kas tad īpašs simtajā gada dienā? Galvenokārt uzskats, ka tad zirņus mazāk bojās kaitēkļi. "Kaitēkļi sāk aktivizēties tikai siltā laikā, un agrās sējas zirņi tad jau būs izlīduši laukā no augsnes. Ja arī kukaiņi būs, tie, protams, zirņus bojās, bet ne tik lielā mērā – tie apēdīs zemākās lapiņas, bet nevarēs nograuzt zirni pavisam," skaidro Kokare. Tāpat zirņiem vajadzīga mitra augsne, lai dīgtu, un agrā pavasarī tā tāda dārzā ir. Bet trešais iemesls – jo agrāk sēsi, jo agrāk arī baudīsi zirņus!
Kā un kur zirņus stādīt, lai baudītu labu ražu, lasi vairāk šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
