Ar ko barot kucēnu?

"Ja kucēns sācis ēst komerciālo barību, pārejai uz svaigbarošanu vajadzētu būt pakāpeniskai," norāda kinoloģe. Kucēnam, tāpat kā pieaugušam sunim, nepieciešami proteīni no vairākiem gaļas veidiem – vistas, cūkas, liellopa, tītara un tamlīdzīgi. Lai organizētu suņa proteīnu ēdienkarti, mēnesi var sadalīt pa nedēļām un katru nedēļu dot vienu gaļas veidu.

Gaļas gabalus nedrīkst pasniegt pārāk mazus, citādi var rasties risks, ka suns tos rīs veselus, nesasmalcinot barību mutē. Trīs mēnešus vecs labradora kucēns ir spējīgs norīt vistas spārna augšējo daļu, tāpēc drošāk tam dot veselu spārnu. "Ja izvēlies izbarot vistas muguru, necērt to gabalos, bet dod veselu, jo tad suns iemācīsies, ka kauli un skrimšļi pirms norīšanas jāsadala mazākās daļās pašam. Viennozīmīgi gan nevar apgalvot, ka malta gaļa būtu jāizslēdz no kucēna uztura. Bet pārsvarā sunim jādod košļāt, plēst un grauzt veselus gaļas gabalus. Ir pilnīgi pieļaujami astoņas nedēļas vecu kucēnu barot ar samaltu kuņģi (tā konsistence ir stingra un gumijota), bet pēc šī vecuma atļaut tam pašam tikt galā ar gaļu."

Eksperte iesaka: kad baro kucēnu, neglūni uz to, lai suns nesāktu instinktīvi un ātri aprīt gaļu, jo tas vēl nesaprot, ka ēdienu tam neviens negrasās ņemt nost. Uzsākot kucēna svaigbarošanu, noderīgi būs liellopa kuņģi vai pat "viss dzīvnieks" (ar iekšām, asinīm, ādām, spalvu, nagiem, orgāniem, acīm), piemēram, vesela paipala vai zivs: tas nodrošinās to, ka kucēns uzņem pilnīgi visas nepieciešamās uzturvielas.

Suņi, kurus baro pēc svaigbarošanas metodes, dzer ievērojami mazāk ūdens, jo svaigā barība daļēji sastāv no ūdens. Tomēr svaigam ūdenim ir jābūt vienmēr pieejamam.

"Augu valsts produkti drīkst veidot tikai 10% no kucēna barības. Ir svarīgi zināt, kādus augļus, dārzeņus vai riekstus suns drīkst ēst! Dabā suņi līdz ar medījumu apēd arī tā kuņģi, un tajā esošās šķiedrvielas un minerālvielas ir jau nepieciešamajā daudzumā un atbilstoši pārstrādātas," skaidro kinoloģe.

Lai kucēns uzņemtu dārzeņus, tiem jābūt izgājušiem pirmo gremošanas procesa daļu – barības sagremošanu mutes dobumā. Mājas apstākļos to var imitēt, sarīvējot dārzeņus uz smalkākas rīves, sablendējot vai kā citādi sasmalcinot. Var likties, ka suns itin labi sagrauž burkānu, bet patiesībā suņa gremošanas trakts un gremošanas enzīmi nav pielāgoti pilnīgai dārzeņu pārstrādei. No sagrauzta burkāna suns neuzņems uzturvielas, burkāns tiks izvadīts no organisma un radīs papildu slogu gremošanas sistēmai, aknām un nierēm.

Kucēns ļoti ātri aug un attīstās, un, lai tam neveidotos locītavu problēmas, kalcijs uzturā ir ārkārtīgi svarīga sastāvdaļa. Maltītei ir jāsastāv vismaz no 10 līdz 15 procentiem kaula. Ja suns ēd pietiekami daudz kaulu, izkārnījumiem būs stingra konsistence, savukārt, ja dzīvnieks uzņem vairāk nekā 10 procentus orgānu gaļas, var veidoties šķidra vēdera izeja.

Jāizvairās no govju, aitu un citu augēdāju ekstremitāšu garajiem augšstilbu un apakšstilbu kauliem. To vietā kucēnam jādod tādi kauli, kas ir proporcionāli suņa izmēram, piemēram, šo pašu augēdāju mazāki kauli vai ribiņas, jo arī savvaļā suns nemedītu lielāku zvēru par sevi pašu.

Priede ir droša – ar suņiem ir tāpat kā ar cilvēkiem: katrs ir citāds, tāpēc, lai saprastu, cik liela porcija ir nepieciešama, var vadīties pēc vidējiem rādītājiem un pielāgot tos reālajai situācijai.

Labs špikeris ir šķirnes standarts, kurā noteikts vidējais svars un tas, kādā svara diapazonā kucēnam noteiktā vecumā ir jāsver un par cik kilogramiem katru nedēļu jāpieņemas svarā. Kucēna ribas ir jājūt pēc taustes, nevis jāsaskata, un vizuāli būtu jāspēj noteikt, kur ir kucēna viduklis.

Šķirnes suņiem viena porcija ir 2–3 procenti no pieauguša attiecīgā dzimuma suņa svara. Ja suns ir bezšķirnes, ieteicams to barot ar 10 procentiem no tā šī brīža svara. "Vieglākais un efektīvākais veids, kā nosvērt kucēnu, – nosveries uz svariem ar un bez suņa, starpība būs kucēna svars. Sver kucēnu katru nedēļu. Parasti kucēniem, kuri tiek baroti ar svaigbarošanas metodēm, nav problēmu ar lieko svaru, jo tie biežāk beidz ēst, kad rodas sāta sajūta.

Svarīgi ir vizuāli sekot līdzi kucēna viduklim un nepieciešamības gadījumā samazināt porciju, protams, konsultējoties ar vetārstu. Ja šķiet, ka kucēns ir pārāk tievs, pastāv iespēja, ka viņam ir zarnu tārpi. Neaizmirsti, ka kucēns ir regulāri jāattārpo, un konsultējies ar vetārstu!" iesaka suņu dzīves eksperte.

Starp ēdienreizēm ieturi 3–4 stundu intervālu.