"Gaidīju rindā 10 gadus, lai saņemtu iespēju pārvākties uz sociālo māju. Te ir pasakaini dzīves apstākļi, kā sanatorijā, bet nesaprotu, kāpēc mūsu mājā ir tik daudz tukšu dzīvokļu, liedzot arī citiem trūcīgākiem senioriem kaut pāris atlikušos dzīves gadus pavadīt labos apstākļos," ar šādu vēstījumu pie "Delfi" vērsās kāds sociālās mājas iedzīvotājs Imantas apkaimē, Rīgā. Savukārt pašvaldībā norāda, ka gluži par pustukšām šīs mājas saukt nevarētu, un skaidro, kamdēļ atsevišķi mājokļi ir bez iedzīvotājiem.
Iedzīvotājs, kurš ir neizpratnē par tukšajiem dzīvokļiem savā mājā, vēlējās palikt anonīms. Viņš stāsta, ka pats 10 gadus gaidījis rindā, lai saņemtu šādu iespēju: "Mana pensija ir ļoti maza, un iepriekšējā dzīvoklī bija ļoti daudz jāmaksā. Nu jau vairākus gadus dzīvoju šajā sociālajā mājā, kas ir kā Dieva dāvana – visas ērtības, katrs dzīvoklītis ir 26 kvadrātmetrus liels, arī ar nelielu virtuves stūrīti, vienīgi ēst jāgatavo uz elektriskās plīts – gāzes te nav, taču mums ir lielas atlaides gan ūdenim, gan elektrībai. Te mums apkārt ir trīs šādas mājas, pārsvarā tajās dzīvo seniori, cilvēki ratiņkrēslos. Mājas ir ļoti ērtas – lifts, pacēlāji, duša iebūvēta tā, lai arī cilvēki ar kustību traucējumiem tajā varētu iekļūt. Divas reizes nedēļā tiek atvesta karsta zupa, ko cilvēki salej burciņās un ieliek ledusskapī, lai var ēst vairākas dienas. Es saku – pasakaini te ir, gluži kā sanatorijā, tikai nesaprotu, kāpēc tik daudz dzīvokļu stāv tukši, bet rindā gaida daudz cilvēku, kuri vēlētos sev vieglāku dzīvi vecumdienās."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
