Līdzko dienas paliek siltākas, arvien redzamāki kļūst kaitēkļi dārzā. Ja iepriekšējā gadā augi tika nopostīti, jau laikus galvu lauza viens svarīgs jautājums – kā beidzot nosargāt loloto un gūt labu ražu? Vai vērts lietot insekticīdus vai tomēr mēģināt karot ar vecajām, labajām tautas metodēm?
Kā "Delfi" skaidrojusi Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, tautas metodes ir vērts izmantot. Tautas līdzekļi ir pārbaudīti un efektīvi, taču, arī tos pielietojot, jāatceras daži būtiski faktori. "Pēdējā laikā populārākās tautas metodes ir cukurūdens un kola – saldi šķidrumi, ar kuriem aizķepinās visas kaitēkļu atveres, tādēļ tie nevar normāli fizioloģiski funkcionēt. Taču jāatceras, ka tiek ietekmēts arī kultūraugs. Arī augam ir sava fizioloģija, un saldinātie šķidrumi aiztaisa ciet auga atvārsnītes, līdz ar to augs nevar paelpot un normāli funkcionēt. Tādēļ jāatceras, ka pēc dienas vai divām, kad laputis aizgājušas bojā, augs ir jānoskalo ar tīru ūdeni, lai atbrīvotu no lipīgā šķidruma, kas savu darbu pret kaitēkļiem jau būs paveicis," uzsver speciāliste.
Savukārt, lietojot citus tautas līdzekļus, piemēram, ķiploku vai struteņu novārījumu, ir jāizvērtē laiks, kad līdzeklis tiks lietots. Karstā un sausā laikā dienas laikā uz auga šādu šķidrumu nevajadzētu smidzināt – augs jau tāpat ir stresā karstuma un sausuma dēļ, un, novārījumam nokļūstot uz lapām vai stublāja, uz lapām var veidoties apdegumi un pleķi. "Labāk to darīt vakarā vai agrās rīta stundās, taču es labāk ieteiktu vakarus, jo tad priekšā vēl ir nakts ar vēso gaisu un, iespējams, rasu, kuras laikā augs uzsmidzināto līdzekli absorbēs."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
