Siltie un mitrie laikapstākļi veicinājuši kaitēkļu un slimības izplatību bumbierēs un ābelēs, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aicina augļkopjus apsekot dārzus un lemt par augu aizsardzības pasākumu veikšanu.
Bumbieru stādījumos visos Latvijas novados novērotas bumbieru kraupja (Venturia pyrina) un bumbieru-kadiķu rūsas (Gymnosporangium sabinae) pazīmes uz lapām. Savukārt ābelēs izplatās ābeļu kaitēkļi – šonedēļ tiek prognozēta ābolu tinēja olu šķilšanās.
Bumbieru kraupja izplatība dārzos ir novērota vidēji četros procentos, ar attīstības pakāpi 10 procenti. Sēlijā ir novērotas ābeļu kraupja pazīmes arī uz augļiem.
Minētās slimības pazīmes – uz lapām sākumā dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni plankumi ar tumšu, samtainu apsarmi. Plankumu centrā audi atmirst un kļūst pelēki. Ja inficēšanās notiek pavasarī, tad plankumi ir lielāki, bet ja vēlāk vasarā, tad sīkāki. Plankumi labāk redzami lapas apakšpusē. Augļi, ja tie agri inficējušies, izveidojas kropli, bojājuma vietā sacietē, pārkorķojas un saplaisā. Uz dzinumiem vispirms parādās mizas uzbriedumi, kas vēlāk pārklājas ar sīkām plaisiņām. Dzinumi slikti aug un var atmirt. Bojātās lapas un augļu aizmetņi priekšlaikus nobirst, inficētie augļi slikti uzglabājas, tos pastiprināti bojā augļu puves. Bumbieru kraupja attīstību veicina silts ap +20°C un mitrs laiks.
Bumbieru-kadiķu rūsas izplatība novērota vidēji 16 procentos, ar attīstības pakāpi 20 procenti. Pazīmes – uz lapām vasaras otrajā pusē novērojami sīki, ieapaļi, zaļgandzelteni plankumi, vēlāk uz tiem attīstās lielas rūsas pustulas oranžā līdz sarkanā krāsā.
Bumbieru dārzos turpina izplatīties arī kaitēkļi. Zemgalē bumbieru lapu blusiņas izplatība novērota pat 42 procentos stādījumu un bumbieru lapu pangērce ar izplatību seši procenti.
Papildus informāciju par bumbieru slimībām un kaitēkļiem un to ierobežošanas pasākumiem var atrast šeit.
Informāciju par šā brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.
Reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus var apskatīt augu aizsardzības līdzekļu datu bāzē te.
Dārzos ir novērotas arī ābeļu kraupja pazīmes (izplatība vidēji no diviem līdz četriem procentiem) uz lapām, tas nozīmē, ka sāk izplatīties arī sekundārā infekcija. Nokrišņu prognozes šobrīd atkarīgas no lokāliem negaisiem, ļoti mainīgas! VDAA atgādina, ka prognozēm regulāri jāseko līdzi, jo tās mainās līdz ar izmaiņām laika prognozēs. Šobrīd atsevišķos novados ābeļu kraupja infekcijas risks tiek prognozēts, sākot no 3. jūnija.
Dienests arī vērš augļkopju uzmanību, ka ābeļu stādījumos vēl turpina izlidot āboju tinēja tauriņi (3-35 tauriņi feromonu slazdā), novērota arī ābeļu tīklkodes kāpuru izplatība (izplatība vidēji četri pieci procent), ābeļu lapu blusiņas izplatība vienā dārzā Kurzemē sasniegusi 34 procentus, izplatās arī laputis (izplatība vidēji 10 procenti un mazais salnas sprīžmetis (izplatība vidēji četri procenti).
Papildus informāciju par ābeļu slimībām un kaitēkļiem un to ierobežošanas pasākumiem var atrast šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
