Kā pagalmā "sadakterēt" arī lielos kokus? Skaties "Dārza jautājumu"

Kāpēc kokus vispār vajag kopt? Dārzniece skaidro, ka, tos laiku pa laikam apčubinot, uzlabojam koku veselību un arī izskatu. Vēl ļoti svarīgs aspekts – rūpi turot arī par lieliem kokiem, pasargājam savu dzīvību, mašīnu vai māju no iespējama nelaimes gadījuma. Kokus apgriežot pavasarī, mēs stimulējam tā augšanu. Kā arī vērts atcerēties – jo biežāk koku sakopjam, jo īsāks laiks katru nākamo gadu būs jāvelta tā apsekošanai.

"Teju katrā dārzā noteikti var atrast pa kādam skuju kokaugam. Egles, priedes es gan iesaku kopt vēsākā laikā, piemēram, novembrī, februārī, bet ne tad, kad ir lieli mīnusi. Ja šos augus griežam vasarā, viņi mēdz daudz sveķot, un sveķi piesaista kaitēkļus. Tūjas gan varam griezt biežāk, īpaši tās, kas sastādītas dzīvžogā," paskaidro Andersone. Savukārt lapu kokus var kopt visu cauru gadu bez bažām (šeit gan dārzniece piebilst, ka sulojošus kokus, piemēram, bērzus un kļavas, tomēr labāk apzāģēt pirms un pēc sulu tecēšanas laika), izņemot, ja ārā ir lieli mīnusi vai ārprātīgs karstums.

Vislabākais laiks koku aprūpei ir tad, kad ārā spīd saulīte un ir arī viegls vējš – saulīte kokaugu brūcēm ir vislabākais dabīgais dezinfekcijas līdzeklis, un, šādā laikā kokaugus apzāģējot, brūce vislabāk un ātrāk sadzīst.

Andersone skaidro, ka, ja arī pavasarī nav paspēts veikt koka sanitāro kopšanu, tad to nevajag baidīties darīt vasarā. Ko izgriezt? Pirmkārt, sausos zarus. Otrkārt, zarus, kuri krustojas. Treškārt, tos zarus, kuri viens pret otru berzējas un tādējādi rada jaunas brūces, kurās laika gaitā var ieperināties arī kāda infekcija, un koks var saslimt. Ja vienkārši gribas sakopt koka vainagu, tad to var darīt arī vasaras otrajā pusē. Galvenais noteikums – katrā kopšanas reizē, ja izgriežam dzīvos zarus, tad negriezt ne vairāk kā 20-30 procentus no kopējās vainaga masas, citādāk kokam sāksies stress un tas sāks dzīt daudz, daudz ūdenszarus. "Un tas nav tikai par ābelēm, bet arī citiem kokiem. Piemēram, ja ozolam nogriežam par daudz, tad tur saaugs pīckas," paskaidro Andersone.

Vai kokus vajag kaut kā īpaši lutināt? No sākuma – jā. Taču vecus, jau kārtīgi ieaugušos kokus nav nepieciešams speciāli mēslot. Andersone iesaka kokus mēslot aptuveni trīs gadus pēc stādīšanas, un pēc tam vērot, kā jūtas pats kociņš. Kokus var mēslot gan ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, gan kompostu un arī pelniem, kuros ir minerālvielas, kas palīdz neitralizēt skābumu augsnē un arī stiprina sakņu sistēmu kokaugam. Pēc koka stādīšanas tam "uz kājām" var uzbērt mulču, lai ilgāk saglabātu augsnē mitrumu un neļautu cauri līst nezālēm.

Andersone stāsta, ka populārākie jautājumi par koku kopšanu allaž ietver zaru brūču apstrādi ar dažādām smērēm un to, kā tad pareizi kaļķot koku stumbrus. Savā praksē dārzniece neizmanto ne vienu, ne otru tehniku, un pastāsta alternatīvas. Taču vispirms svarīgi saprast, kādēļ tad vispār kaļķošana vajadzīga? "Pavasarī ir ļoti spilgta, spēcīga saule, un tā, pret sniegu atstarojoties, mēdz apdedzināt stumbru, kas izraisa mizas plaisāšanu," skaidro Andersone. Viņa savus kociņus pasargā, piekopjot nedaudz vieglākus paņēmienus. Piemēram, pavasarī tajā debespusē, kur dienas laikā ir visspēcīgākā saule, priekšā kociņam noliek priekšā kādu priekšmetu, kas stumbru pasargā. Ja koks atstutēts, tad stuti novieto tā, lai tā uz koka stumbru mestu ēnu. Ja sniegs ir daudz un zināms, ka saulīte no tā atstarosies, kociņus viņa vienkārši piesedz ar egļu zariem vai agrotīklu.

Savukārt, lai pasargātu koka brūces no infekcijām, dārzniece ievēro jau iepriekš minēto likumu un kokus apkopj saulainā dienā, kad ārā valda arī mierīgs vējš.

Raidījumā dārzniece un arboriste arī parāda, kā tikt galā, ja sanitārās apkopšanas laikā kokam vajag nozāģēt kādu lielāku nokaltušu zaru. Vispirms jāatceras par drošību – tātad uz acīm velkam brilles, bet galvā ķiveri.

Zāģējot lielākus zarus, viņa no sākuma iesaka zaru atvieglot, citādāk zāģēšanas laikā pie stumbra var tikt noplēsta miza, un koks turpmāk bojāsies. Zaru atvieglot var ar trīs griezumu sistēmu: pirmo griezumu veic tuvu stumbram zara apakšā, nākamo griezumu augšā. Kad zars ir nolūzis, tad pēdējo griezumu veic pie stumbra, taču arī šeit jāuzmanās, lai neiegrieztu pārāk dziļi un neveidotos robs, kas koku bojās. Ja nokaltušie un bīstamie zari atrodas augstu kokā, labāk saukt arboristu, kurš palīdzēs novērtēt koka stāvokli un to sakopt.

Šīs epizodes noslēgumā skaidrība tiek gūta par diviem jautājumiem: kā ierīkot zālienu vietā, kur augsne ir īpaši smilšaina un ko iesākt ar tūjām kapos, kuras tur augušas jau 24 gadus, bet līdz ar kaimiņu iestādītajām tūjām sākušas brūnēt? Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!

Vieni teiks, ka augļudārzā nav skaistāka laika par ziedoni, citiem, savukārt, brīnišķīgākais šķiet tieši ražas laiks. Tomēr dārzs ir skaists vienmēr. Kā izskatās tavā dārzā, kādi augļu koki un ogulāji tur aug?

Pastāsti vai vēl labāk – parādi to mums, un, iespējams, tieši tu būsi tas, kurš laimēs "Stihl" rokas zāģi "GTA 26" 200 eiro vērtībā, kas lieti noderēs, lai sakoptu tava dārza rotu!

Piedalies konkursā, sūti savu augļudārza foto un īsu aprakstu, uzvarētāju izlozes kārtībā noskaidrosim īsi pirms Jāņiem!