Ēdamās zivis kaut kad ir jāēd. Galvenās kļūdas, ko pieļauj dīķu saimnieki

"Lai dīķis pilnībā neaizaug ar zālēm, ļoti populāri ir laist amūrus un platpierus, vislabāk abus kopā. Viņi ir kā ūdens mauriņa pļāvēji, tikai jāatceras viena svarīga lieta, ka jums par to dīķīti arī ziemā būs jārūpējas, citādi tās zivtiņas noslāps. Protams, ne visi var iegādāties amūrus vai platpierus, tad cilvēki izmanto dažādas manuālas lietas, kā tos ūdens augus ierobežot. Viens ir pļaušana, tad ir speciāli grābekļi, ko velk pa grunti un velk ārā tās zāles, var arī citādi – stādīt ūdensaugus, piemēram. Tās varētu būt ūdensrozes, kas ļoti labi noklāj ūdens virsmu un arī neļauj ūdenim tik ļoti uzsilt. Vienīgi jāatceras, ka tā ūdensaugu pļaušana daudz ko dod, ja jūs to darāt uz veģetācijas sezonas beigām, kad tā maksimālā masa ir ūdensaugu ķermeņos, respektīvi, pašos augos, nevis saknēs, ja tas notiks par vēlu, uz septembra pusi, tad nopļausiet tukšu masu, kura, protams, nepūs tajā ūdenskrātuvē, bet tomēr labāk pļaut ir vasaras beigās, kad vēl diena ir pietiekoši gara."

Bet kādas ir galvenās kļūdas, kuras nereti pieļauj dīķu saimnieki? "Sāksim ar klasiku, tie, kas audzē foreles, bieži vien nopērk foreles un aizmirst par to, ka tur ir ielaidis vienu līdaciņu. foreles mazuļi tomēr ir salīdzinoši dārgi, cerēt, ka tā viena līdaciņa tur ēdīs tās karūsiņas un tās forelītes neaiztiks, nevar. Patiesībā viņa neaiztiek tās karūsiņas un ēd forelītes. Tā ir tā klasika, ka bieži vien ielaiž sugas, kuras nav domātas turēšanai kopā. Otra rupjākā kļūda ir tā, ka ielaiž karpas pie forelēm – ar domu, ka apēdīs to nokritušo barību, tādā veidā dīķis tiks izmantots lietderīgāk. Atkal ir milzīga kļūda, jo karpas izaug diezgan ātri. Tad, sasniedzot kādus vairākus kilogramus, sāk darīt to savu ierasto darbu, viņa rok un vienkārši duļķo grunti. Tas dīķis paliek nebaudāms, viņa vienkārši viņu aizrok, var teikt, ka viena kilogramīga karpa sezonas laikā pārcilā vairākus kubikmetrus augsnes.