Svaigi pļautu zāli iekšā – un laistīt nevajadzēs? Patiesība par siltumnīcu mulčēšanu

Sākumā Gailīte ieskicē iespējas, siltumnīcā izmantojot neorganisko mulču, piemēram, melno agrotīklu vai melno austo polietilēnu jeb ģeotekstilu, un uzsver – jebkuras mulčas primārais uzdevums ir mazināt cīniņu ar nezālēm, nevis nodrošināt to, ka augi vasaras laikā nebūs jālaista. Pašlaik, kad augi jau iestādīti un teju zied, ģeotekstilu siltumnīcā ieklāt vairs nebūs iespējams, bet var mēģināt ap augiem aplikt melno agrotīklu. Šie risinājumi gan nebūs draudzīgi dabai, jo agrotīkla optimālais kalpošanas ilgums ir aptuveni divi gadi, savukārt ģeotekstilu, lai arī droši var izmantot pat savus 10 līdz 12 gadus, pēcāk būs grūti notīrīt no ieaugušajām saknēm un arī nezālēm, jo gadu gaitā uz ģeotekstila sakrāsies putekļi, vispirms sāks augt sūnas, bet pēc tam jau arī nezāles.

Ja gribam izmantot organisko mulču, varianti ir trīs: salmi, siens un svaigi pļauta zāle. Sāksim ar salmiem. "Ir viens galvenais jautājums – kur cilvēks tos salmus ņems? No zemnieka, ja var nopirkt, tad tikai rulli, mazāk jau nav iespējams, un ko tas nabaga mazdārziņa īpašnieks ar to rulli darīs? Mazai siltumnīcai ar rulli salmu ir krietni par daudz, nav jau zemeņu lauks! Otrs jautājums: ar ko salmi tika apstrādāti, kamēr vēl bija uz lauka? Graudaugu audzēšanā tiek lietoti herbicīdi, un herbicīdu paliekas var būt arī salmos. Tomātiem tas nav tik aktuāli, bet gurķiem var rasties problēmas. Tādas lietas ir piedzīvotas, tiesa gan, pirms kādiem 20 gadiem."

Sienu varam sagatavot paši, ja vien ir tāda iespēja. Gailīte vērš uzmanību: lai arī sienu vajadzētu novākt, pirms nogatavojušās sēklas, gadīties var visādi, līdz ar to ir iespējamība, ka siltumnīcā tomēr sadīgst arī nezāles, kuras esam ievazājuši tieši ar mulču. Un, ja kaut kādā veidā tās izsprauksies cauri mulčai, izravēt būs krietni grūtāk nekā no plikas augsnes.