Vismaz pa vienam ceriņkrūmam pagalmā ir katram, kam to platība ļauj. Jo kā gan citādi sagaidīt pavasari, ja ne ar košām ziedu gubām, kurās turklāt var pamanīties atrast arī pa kādai laimītei. Taču arī koki noveco, kļūst līki, greizi un nepareizi. Kociņš tomēr ar gadiem kļuvis mīļš, pavisam nozāģēt to būtu grēks, tādēļ rodas gaužām aktuāls jautājums – kā to pareizi sakopt, lai krūma izskatu nesabojātu tikai vēl vairāk?
Ar šādu sāpi pie "Delfi" vērsies Kaspars, kurš vaicā, kā tad pareizi kopt pāraugušus ceriņus un ceriņu dzīvžogu. Zinātāji viņam vienmēr atbildot, ka nekas grūts jau tas nav, taču ar skaidrojumu ir skaudri. "Ceriņi ir veci, resni un gari. Mēdz noliekties un tad nekas cits neatliek, kā nozāģēt. Ja nozāģē pusi (paliek ap pusotru metru), esmu novērojis, ka atlikušais stumbenis mēdz arī nokalst. Kad vislabāk apgriešanu veikt? Kāda ir atšķirība starp potēto un nepotēto ceriņu kopšanu? Kā samazināt šāda dzīvžoga augstumu (arī parastajām dzīvžoga šķērēm ceriņi jau ir par resnu)?"
Atbildi sniedz pieredzējusi eksperte, Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Dr. biol. Sarmīte Strautiņa. Viņa skaidro, ka piemērotākais laiks ceriņu krūmu apgriešanai ir agrs pavasaris, vēl pirms pumpuru plaukšanas. Ja šis laiks nokavēts, problēmas radīs plaukstošie pumpuri, kuri ir trausli un viegli izlūzt. "Griežot krūmus agri pavasarī, tiek veicināta jauno dzinumu augšana no snaudošajiem pumpuriem un krūmu atjaunošanās. Lai atjaunotu vecus ceriņus, vispirms jānoskaidro, vai ceriņi ir patsakņi vai potēti. Patsakņu ceriņiem viss krūms no saknēm līdz galotnei ir šķirne, tāpēc jebkura auga daļa, kā arī atvases, kas izaug sakņu zonā, ir šķirne, un tos var izmantot tālākai pavairošanai," speciāliste skaidro.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
