Ja pagalmā lielam kokam kāds zars pamanījies nokalst, ir laiks to nozāģēt, vēl pirms tas kļuvis bīstams. Taču to nevajadzētu zāģēt, kā nu pagadās, citādāk koka miza var ieplīst pārāk tālu un koks šajā vietā bojāsies. Tehniku, kā droši gan sev, gan kokam nozāģēt lielāku zaru, raidījumā "Dārza jautājums" atklāj dārzniece un arboriste Ilze Andersone.
Kāpēc kokus vispār vajag kopt? Dārzniece skaidro, ka, tos laiku pa laikam apčubinot, uzlabojam koku veselību un arī izskatu. Vēl ļoti svarīgs aspekts – rūpi turot arī par lieliem kokiem, pasargājam savu dzīvību, mašīnu vai māju no iespējama nelaimes gadījuma. Kokus apgriežot pavasarī, mēs stimulējam tā augšanu. Kā arī vērts atcerēties – jo biežāk koku sakopjam, jo īsāks laiks katru nākamo gadu būs jāvelta tā apsekošanai.
"Teju katrā dārzā noteikti var atrast pa kādam skuju kokaugam. Egles, priedes es gan iesaku kopt vēsākā laikā, piemēram, novembrī, februārī, bet ne tad, kad ir lieli mīnusi. Ja šos augus griežam vasarā, viņi mēdz daudz sveķot, un sveķi piesaista kaitēkļus. Tūjas gan varam griezt biežāk, īpaši tās, kas sastādītas dzīvžogā," paskaidro Andersone. Savukārt lapu kokus var kopt visu cauru gadu bez bažām (šeit gan dārzniece piebilst, ka sulojošus kokus, piemēram, bērzus un kļavas, tomēr labāk apzāģēt pirms un pēc sulu tecēšanas laika), izņemot, ja ārā ir lieli mīnusi vai ārprātīgs karstums.
Vislabākais laiks koku aprūpei ir tad, kad ārā spīd saulīte un ir arī viegls vējš – saulīte kokaugu brūcēm ir vislabākais dabīgais dezinfekcijas līdzeklis, un, šādā laikā kokaugus apzāģējot, brūce vislabāk un ātrāk sadzīst.
Ko darīt, ja nozāģēt vajag lielāku nokaltušu zaru?
Raidījumā dārzniece un arboriste arī parāda, kā tikt galā, ja sanitārās apkopšanas laikā kokam vajag nozāģēt kādu lielāku nokaltušu zaru. Vispirms jāatceras par drošību – tātad uz acīm velkam brilles, bet galvā ķiveri.
Zāģējot lielākus zarus, viņa no sākuma iesaka zaru atvieglot, citādāk zāģēšanas laikā pie stumbra var tikt noplēsta miza, un koks turpmāk bojāsies. Zaru atvieglot var ar trīs griezumu sistēmu: pirmo griezumu veic tuvu stumbram zara apakšā, nākamo griezumu augšā. Kad zars ir nolūzis, tad pēdējo griezumu veic pie stumbra, taču arī šeit jāuzmanās, lai neiegrieztu pārāk dziļi un neveidotos robs, kas koku bojās. Ja nokaltušie un bīstamie zari atrodas augstu kokā, labāk saukt arboristu, kurš palīdzēs novērtēt koka stāvokli un to sakopt.
Šīs epizodes noslēgumā skaidrība tiek gūta par diviem jautājumiem: kā ierīkot zālienu vietā, kur augsne ir īpaši smilšaina un ko iesākt ar tūjām kapos, kuras tur augušas jau 24 gadus, bet līdz ar kaimiņu iestādītajām tūjām sākušas brūnēt? Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!
Atrādi savu augļu dārzu un laimē balvu!
Vieni teiks, ka augļudārzā nav skaistāka laika par ziedoni, citiem, savukārt, brīnišķīgākais šķiet tieši ražas laiks. Tomēr dārzs ir skaists vienmēr. Kā izskatās tavā dārzā, kādi augļu koki un ogulāji tur aug?
Pastāsti vai vēl labāk – parādi to mums, un, iespējams, tieši tu būsi tas, kurš laimēs "Stihl" rokas zāģi "GTA 26" 199 eiro vērtībā, kas lieti noderēs, lai sakoptu tava dārza rotu!
Piedalies konkursā, sūti savu augļudārza foto un īsu aprakstu, uzvarētāju izlozes kārtībā noskaidrosim īsi pirms Jāņiem raidījuma "Dārza jautājums" pēdējā epizodē 20. jūnijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
