Vārds "permakultūra", iespējams, liek sabīties, taču tas nemaz nav nekas nezināms, raidījuma "Dārza jautājums" šīs sezonas noslēguma epizodē skaidro vadītāja, dārzniece un arboriste Ilze Andersone. "Neapzināti mēs to jau izmantojam savā ikdienā. Kā piemērs – tās pašas vecās, labās komposta kaudzes, kur jau no seniem laikiem, iestādot ķirbi, tas aug griezdamies," viņa skaidro, atklājot veidus, kā šo dārzkopības metodi efektīvi savos dārziņos pielietot arī apzināti.
Permakultūra ir saimniekošanas veids, kurā galvenais uzsvars likts uz ilgtspējību. Labākais piemērs, kurā lūkoties pēc šī dārzkopības paņēmiena piemēriem, ir daba vai, precīzāk, mežs. Tajā ieejot, varam redzēt, kā daba izmanto visus esošos resursus, lai turpinātu pilnvērtīgi eksistēt. Un tieši tas pats jādara arī savos dārzos – jāizmanto tos pieejamos resursus, kurus varam izmantot vairākkārt vai atjaunot.
Tā, piemēram, siena ruļļos varam stādīt gurķus, kuri tur augs griezdamies, jo, kā jau zinām, gurķiem patīk, ja to "kājas" ir siltumā. Un arī tā ir daļa no permakultūras – jau pērkot augus, izanalizēt dārza situāciju un to, kur konkrētais augs varētu augt vislabāk: ēnā, pusēnā, saulainā vietā vai aizvējā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
