Kolekcionārs atklāj galvenās kļūdas hortenziju audzēšanā

Patiesībā tās ir gana pieticīgas, un bieži problēmas radām mēs, vēloties augus pielāgot savām vēlmēm vai pārcenšoties to kopšanā. Ilmārs visas hortenzijas stāda skābajā purva kūdrā, klāt pievienojot mēslojumu. Mēslojuma iespējas ir dažnedažādas – ilgas iedarbības organiskais mēslojums granulu veidā, kuru nepieciešams iestrādāt vienreiz vasarā, vai arī šķidrais kompleksais mēslojums. To, ka krūmam nepieciešams mēslojums, rāda iedzeltenās lapas, taču jāatceras – tuvojoties rudenim, hortenzijas mēslot vairs nevajag, jo tas atsauksies uz ziemošanu.

"Protams, lielā mērā gaišas lapas liecina, ka augs ir arī pārlaistīts, savukārt, ja atsevišķas lapas ir ļoti dzeltenas, sevišķi krūma apakšpusē vai iekšpusē, tas liecina par to, ka augam trūkst ūdens. Tāpat cilvēki mēdz vasarā katru nedēļu mēslot augu, bet nākamajā gadā saka, ka nosalusi skarainā hortenzija. Loģiski! Ja dzinumiņi nāks vēl decembrī, tad kā nenosals?" audzētājs min biežākās kļūdas.

Tāpat gana bieži hortenzijām tiek ierādīta nepiemērota vieta dārzā. "Vēlās šķirnes nevar likt pusēnā – augt tās aug, ziedēt zied, bet neizskatās tā, kā tām vajadzētu. Taču nevar stādīt arī vietā, kur vasarā tās vienkārši sadegs. Lai gan hortenzijām parasti nav ne slimību, ne kukaiņu, ir gadījies redzēt, ka uzbrukusi tīklērce jūlijā, jo krūms iestādīts blakus mājas fasādei pilnā saulē. Pat normālā vasarā ar 20 grādiem krūmam tur būs šādas problēmas. Vienīgais variants – pārstādīt. "Bet man patīk, ka tā aug tur," man citreiz saka. Bet kas tieši tev patīk? Mazi bumbulīši un lapas, kas sačervelējušās, pilnas ar kukaiņiem? Tādās vietās tomēr labāk izvēlēties skujeņus un citus augus, kuriem patīk karstums."

Izteiktā karstumā var redzēt, ka agro šķirņu ziedi sadeg un arī krūmi neizaug tik lieli kā citu vasaru. Tāpat vēlais pavasaris atsaucās uz ziedu krāsošanos – tie nav tik koši, kā vajadzētu būt. Rudenī audzētājs iesaka ziedus griezt nost – lai gan apsnigušās hortenziju ziedu bumbas izskatās visnotaļ romantiski, sniega un ledus kārta krūmam var izrādīties pārāk smaga, un zars var nolūzt. Ilmārs ar sievu uz ziemu sasedz tikai pašus jaunākos stādiņus, un arī krūmi, kas tiek audzēti podos, pārziemo ārā bez papildu ieziemošanas. Runājot par krūmu formēšanu, hortenzijas var piegriezt, taču Ilmārs atgādina – ja šķirnei paredzēts izaugt divus metrus, tad tas arī jāļauj, jo, nogriežot zarus metra augstumā, krūms neparādīs savu īsto daiļumu.

Lai iegūtu zilgano un violeto toni hortenziju ziediem Latvijā, krūmi jāapstrādā ar krāsu pastiprinātājiem, kas neatstāj nekādas sekas uz augu un augsni. "Šīs šķirnes var arī neapstrādāt ar ķimikālijām, tad ziedi būs rozā un arī tā ir tīri forši!" teic Ilmārs.

Vairāk vērības jāpievērš tiem, kuri savā dārziņā vēlas audzēt augststumbra hortenzijas. Šādam kokam vajag kārtīgu bomi, kas kalpos kā balsts negaisa un liela vēja laikā, citādi koks var nolūzt. Sienamajam materiālam, kas tiek izmantots, lai sasietu stumbru ar bomi, jābūt tādam, lai tas neiegrauztos mizā. Ja tiks izmantota, piemēram, šņore un tā iegrauzīsies mizā, koks pat bez vēja palīdzības var nolūzt tikai sava svara dēļ. Tāpat ar striķi jāsasien lielās ziedkopas, lai arī tās vējā netiktu nolauztas.