Izdzīvot ar plānu maciņu. Kur un kā studentam meklēt īres mājvietu?

Kā atrast savu vietu lielpilsētas labirintos un kādi ir būtiskākie izaicinājumi, ar kuriem jauniešiem nākas saskarties, meklējot mājokli studiju laikā, atbild Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa un jauno projektu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.

Vairumam topošo studentu pašsaprotama pirmā izvēle ir dzīve augstskolas dienesta viesnīcā jeb kopmītnēs, kas vēsturiski saistās ne vien ar jumtu virs galvas, bet arī ar līksmu ikdienu. Bet var izrādīties, ka tikt pie vietas dienesta viesnīcā nav nemaz tik vienkārši – tas nozīmē garas rindas, augstas cenas, turklāt ne visām augstskolām kopmītnes ir (šādos gadījumos gan augstskolas mēdz savstarpēji sadarboties un izmitināt arī citās mācību iestādēs studējošos).

Paliek atklāts jautājums par dzīves telpas kvalitāti un apstākļiem, kādos studentam nāksies dzīvot vairākus gadus. Kā norāda Latvijas Studentu apvienības prezidents, šobrīd trūkst datu un pētījumu par studentu sadzīves apstākļiem, tomēr situācijas, kādas nākas risināt ikdienā, liecina, ka kvalitatīvas, pieejamas un jauniešiem piemērotas dzīves telpas Latvijā joprojām trūkst.

"Kaut arī pēdējos gados vairākām augstskolām top jaunas, modernas, ērtas dienesta viesnīcas, kas izmaksā dārgāk, joprojām daudzi studējošie ir spiesti uzturēties vecajās ēkās ar ievērojamu nolietojumu, jo ne visi iemītnieki ir rūpējušies par telpas uzturēšanu labā līmenī. To, vai studējošajam atradīsies vieta dienesta viesnīcā, viņš uzzina tikai pēc uzņemšanas." Čerņa arīdzan atgādina –, ja tas neizdodas, atrast dzīvokli ļoti īsā laikā ir teju neiespējami, ja vien nav milzum daudz naudas, bet studentu maciņš, visticamāk, ir paplāns.

Par "karstajiem punktiem" īres tirgū rudens sākumā kļūst dzīvokļi, kas ir tuvu augstskolām un tādi, kuriem itin tuvu kursē sabiedriskie transporti. Tomēr piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam, un tas atspoguļojas arī īres cenās – tās var pieaugt tik pamatīgi, ka potenciālajiem īrniekiem vairs nav pa kabatai. Bet vēl ir kāds āķis – ir situācijas, kad īpašnieki nevēlas izīrēt mājokļus studentiem. Visbiežāk problēmas atrast mājokli ir jauniešiem, kas ieradušies iegūt izglītību no ārvalstīm.

"Latvijas Studentu apvienībā vairākkārt pēc palīdzības ir vērsušies jaunieši no ārzemēm, kas saskārušies ar nepatīkamām situācijām, cenšoties noīrēt dzīvokli: piemēram, izīrētāji uzdrošinās prasīt stipri augstāku īres maksu, traucē arī valodas barjera. Esam pat sagatavojuši īpašu rokasgrāmatu, lai palīdzētu jauniešiem no citām valstīm atrast mājokli," stāsta Čerņa.

Kā atrast piemērotu īres dzīvokli? Nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša norāda, ka būtiska ir ne tikai dzīvokļa platība, bet arī tas, kādā ēkā tas atrodas, vai tā iekārtojums nodrošina visu dzīvei nepieciešamo un kāda ir atrašanās vieta. Proti, attālums līdz izglītības iestādei un sabiedriskā transporta pieejamība. Ja studējošais izvēlas mājokli tuvu skolai, var ietaupīt uz sabiedriskā transporta biļešu rēķina un arī savu laiku.

"Komunālo maksājumu apmērs mēdz būt atšķirīgs, un to lielumu var būtiski ietekmēt gan dzīvokļa platība, gan mājas tehniskais stāvoklis. Padomju laikā celtajās vai vēsturiskajās mājās šādu iemeslu dēļ nereti rodas nepatīkami finansiāli pārsteigumi – pienākot ziemai, komunālo maksājumu rēķini pieaug pat vairākkārt, un patstāvīgā dzīve nebūt vairs nešķiet pievilcīga. Īrējot dzīvokli jaunā, energoefektīvā ēkā, aukstajā sezonā komunālo maksājumu rēķinu pieaugums nebūs tik sāpīgs," teic Ekša.

Jaunums īres tirgū Latvijā ir nekustamo īpašumu attīstītāju īres nami, kas var būt laba alternatīva arī studējošajiem. RSU medicīnas studente Nadīna Judeika stāsta, ka savā pieredzē ar vairākiem privātajiem izīrētājiem nācās saskarties gan ar to, ka saimnieks ignorē problēmas dzīvoklī, gan to, ka, īres līgumam beidzoties, nevēlas atmaksāt drošības naudu. "Izīrētājam tomēr pret īrnieku ir jāizturas kā pret klientu un pienākumi ir ne tikai īrniekam, bet arī izīrētājam," uzskata studente.

Dzīvokļi īres namā ir daļēji mēbelēti, pašiem nav jāveic remonts un jānovērš avārijas situācijas. "Piedāvājam arī īres depozīta apdrošināšanu, kas ļauj samazināt izmaksas un ir labs variants tieši studentiem, kam nav lielu iekrājumu: tas nozīmē, ka īres depozīts nav jāmaksā īrniekam, to veic apdrošinātājs," skaidro Ekša.

Ja rodas kaut vai visniecīgākais jautājums par konkrētu līguma punktu, nedrīkst kautrēties un tas ir jāpārrunā ar dzīvokļa īpašnieku. Līguma sastādīšanas gaitā vēlams norunāt, kurš par ko ir atbildīgs, lai pēcāk nerastos pārpratumi. Jāpatur prātā, ka līgums ir vienīgais dokuments, kas abām pusēm nosaka pienākumus un tiesības līdz īres termiņa beigām, turklāt rakstveida īres līgums var pasargāt īrnieku no konfliktsituācijām ar dzīvokļa īpašnieku.

"Dzīvokļa meklēšana, līguma parakstīšana un pārvākšanās ir stresa pilns laiks, bet mirklis, kad sāc dzīvot patstāvīgi, agri vai vēlu pienāk. Visticamāk, sākot dzīvi vienam, būs nepierasti, ka pašam jāpadomā par pārtiku un ēst gatavošanu, uzkopšanu, veļas mazgāšanu vai rēķinu maksāšanu. Es no sākuma biju ļoti satraukusies un jutos diezgan vientuļi – katru nedēļas nogali braucu pie vecākiem, bet ar laiku pierod. Svarīgi ir atrast dzīvokli, kurā jūties kā mājās, tad arī patstāvīgā dzīve būs patīkamāka," teic Nadīna.

LSA cer nākotnē redzēt iniciatīvu gan valstiskā līmenī, gan no augstāko izglītības iestāžu puses, risinot ar dzīvesvietu saistītus studentu jautājumus un problēmas. Ne tikai jādomā par jaunu, modernu dienesta viesnīcu būvniecību un dzīves apstākļu uzlabošanu kopmītnēs, bet arī jānodrošina vispārējs atbalsts dzīvesvietas meklējumos ārpus augstskolas vides.

Piemēram, piesaistot kompetentus un atsaucīgus mentorus, kuri spēj ieteikt uzticamus, godprātīgus un pretimnākošus mājokļu izīrētājus. Īpaši būtiski šo jautājumu risināt ārvalstu studentu kontekstā. Kā norāda Čerņa, jādomā par būtisku finansējumu studentiem stipendiju, pabalstu vai citā formā, jo esošais atbalsts iepaliek attiecībā pret dzīves dārdzības pieaugumu, kas būtiski ietekmē studentu iespējas iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.