Savu pirmo arbūzu Emīls Nils Gaišprātis no Jelgavas novada Vilces pagasta iesēja, būdams vien vienpadsmit gadus jauns. Tagad Emīlam Nilam ir 16, viņam jau ir hektāru liels arbūzu lauks. Kāpēc izvēle bija arbūzi?
"Jau pirms pieciem gadiem es zināju, ka man ir "zaļie pirkstiņi". Es darbojos ar omi dārzā. Palīdzēju viņai sēt, stādīt. Kad bija ražas novākšana, manis sētie un stādītie augi izauga labāk. Tad es domāju, ko es pats varētu audzēt, kas būtu mana niša. Es aizgāju veikalā pie plaukta un skatījos uz sēklu paciņām. Domāju, domāju, līdz acīs iekrita arbūzu sēklu paciņa. Es nopirku, izsēju, iestādīju siltumnīcā, izauga deviņus kilogramus smags arbūzs. Ļoti gards, bez ne kādām priekšzināšanām. Vienkārši tā uz dullo."
Jaunais arbūzu audzētājs atzīst, ka labprāt ēd arbūzus, bet noteikti neesot tāds ļoti liels arbūzu mīlis. "Tas bija tāds… Man pašam varbūt bija tāds neliels pārsteigums, kas tur varētu izaugt, kā izaugt. Es nemaz nezināju, ka Latvijā aug arbūzi."
Tagad Emīls jau var lepoties ar hektāru lielu arbūzu lauku, kurā audzē desmit dažādu šķirņu arbūzus. Nu jau raža mērāma tonnās, lielākoties nonākot Rīgas nakts tirgū. Milzīgajiem arbūziem esot arī savi mīnusi. "Cilvēki domā, ka tas ievests no Itālijas vai vēl sazin no kurienes, bet īstenībā aug Latvijā, ir tik salds un sulīgs."
Vaicājot Emīla tētim Mārim, ko teica, kad dēlam radās ideja audzēt arbūzus, viņš saka: "Es jau viņu atbalstu. Ir mums tāpat domstarpības, bet nekas – atrisinām un visi priecīgi. Kad jau izaug, ir tas rezultāts, tad jau sirdi priecē. Viņš ir tas saimnieks. Kā es visu laiku saku, es esmu tehniskais izpildītājs."
Gan tēvs, gan dēls atzīst, ka šīs ogas ir ne vien vitamīniem un minerālvielām bagātas, bet arī diezgan cimperlīgas. Darbs ar arbūziem sākoties jau aprīlī, kad tiek iesētas sēkliņas. Vēlāk stādiņus izstāda uz lauka, tad jau sākas kopšanas un rezultātu gaidīšanas laiks.
Jelgavas novads jūlija beigās cieta arī no pārmērīgām lietavām. Arbūzu lauks gan neesot pārmitrinājies, jo atrodas pakalniņā, tomēr tiekot meklētas iespējas apdrošināt stādījumus.
Jaunais arbūzu audzētājs stāsta, ka daļa arbūzu pašreiz paliekot uz lauka, jo rīdzinieki pērkot tikai skaistas lielās ogas, tāpēc tiekot domāts, kam arbūzus nodot arī pārstrādei. Nākotnes plānos esot uzbūvēt arī savu pārstrādes rūpnīcu, ražot, piemēram, arbūzu sukādes. Jau šobrīd tiek domāts arī par piedāvājuma dažādošanu, tāpēc vienā lauka malā eksperimentālā kārtā iestādītas arī melones.
Emīls Nils: "Es iedvesmojos no Andreja, kurš Garciemā audzē. Viņš audzē gan arbūzus, gan melones. Uzsvars viņam gan ir uz melonēm, tad es arī pamēģināju šogad iestādīt, bet laikam ne tās šķirnes izvēlējos – vēlāka šķirne, vēlāk gatavas, bet melonēm ir tā – tās ļoti uzsūc ūdeni un plaisā. Kā švammes, līdz ar to vēlākas šķirnes īsti neder. Vajag tomēr agrāku."
Šopavasar Emīls beidzis devīto klasi, darbu arbūzu laukā nācies savienot ar gatavošanos eksāmeniem. Tomēr ar visu veiksmīgi tikuši galā. Nu Emīls sāk mācības Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, bet arbūzus audzēšot arī vēl pēc desmit gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
