Lai arī silts un patīkams, rudens tomēr ir klāt. Un tas nozīmē, ka dārzā jāturpina rosīties, lai to jau pavisam drīz varētu aizlaist pelnītā ziemas miegā.
Ja vēl nav paspēts novākt kartupeļus, šo darbiņu jāsteidz darīt. Dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte "Delfi" jau norādīja, ka jāgatavojas – kartupeļi šogad bojāsies arī pagrabā. Ja augsne bijusi ilgstoši slapja, tad labāk, ja tupeņi šogad novākti pēc iespējas ātrāk, kamēr puve no lakstiem vēl nav pārgājusi uz bumbuļiem. Ļoti svarīgi, lai pagrabā būtu uzglabāšanai atbilstoša temperatūra ap +4 grādiem pēc Celsija, jo lielākoties tā pagrabos tomēr esot augstāka.
Tikpat svarīgi ir novākt arī citus dārzeņus – kāpostus, burkānus, bietes, kāļus, rutkus, sīpolus un ķiplokus (šo vākšanai ir pēdējais laiks!). Svarīgi, lai gan kartupeļi, gan šie dārzeņi pirms došanās uz uzglabāšanas vietu paspēj atdzist. Siltus tos pagrabā nest noteikti nevajag. Ar specifiskiem ieteikumiem, kā vislabāk novākt konkrēto kultūraugu, lai tas labāk glabātos, laši šajā rakstā, kur padomos dalījusies speciāliste no Dārzkopības institūta. Savukārt šajā rakstā uzzināsi visu par to, kā noteikt, vai dārzeņi dobēs patiesi ir nobrieduši un gatavi vākšanai.
Kad augsnes temperatūra noslīdējusi līdz +7 grādiem pēc Celsija, jāsāk domāt arī par ziemas ķiploku stādīšanu. Ķiplokiem, kas paredzēti stādīšanai, jābūt veseliem, stingriem, saturīgiem, bez pleķiem, plankumiem un puves. Jālūkojas, lai arī sakņu disks būtu vesels un bez bojājumiem, stāstījusi Dārzkopības institūta eksperte Līga Lepse. Ķiplokus nevajadzētu sastādīt par tuvu, jo tad stādījums ir pārāk blīvs un nevēdinās. Optimālajam attālumam starp daiviņām rindā jābūt ap 10–12 centimetriem, bet starp rindiņām – atkarībā no tā, kā pēc tam stādījums tiks apkopts: ja ar rušinātāju, tad rindstarpai jābūt pielāgotai tam, bet, ja tiek izmantots kaplis, tad būtu vēlams starp rindām atstāt 25–30 centimetru atstarpes. Tas palīdzēs stādījumiem labāk ventilēties, un būs mazāka iespēja, ka izplatīties lapu slimībām. Vairāk par ķiploku stādīšanu lasi šeit.
Laiks ķerties klāt arī augļu dārzam. Ir īstais laiks, kad ņemt un gatavot spraudeņus, ja vēlies pavairot kādu ogu krūmu. Upenēm tam izmanto jaunos dzinumus, kas aug no krūma pamatnes (kakleņa dzinumi), un griež gabalos ar trim četriem pumpuriem. Jāņogām skatās pēc apmēram sprīdi gariem sāndzinumiem, kur griež tos tā, lai pie pamatnes būtu daļa iepriekšējā gada auguma, saglabājot gala pumpuru. Līdzīgi rīkojas arī ērkšķogām, atrastos dzinumus noplēšot ar nelielu pēdiņu, nevis nogriežot. Kad spraudeņi iegūti un sagatavoti, tos sprauž dobēs augsnē, kas ziemā mazāk tiek salā izcilāta (smilšainākā), vai pierok. Spraudeņus sprauž tā, ka virs zemes paliek tikai gala pumpurs. Pavasarī tos iepriekš sagatavotās dobēs sprauž pēc iespējas agri, jo, kā zināms, ogulāji plaukst ļoti agri.
Septembra otrā puse ir laiks, kad doties uz kokaudzētavām, lai iegādātos jaunus kociņus. Rudenī stādāmas ziemcietīgākās kultūras, piemēram, ābeles un ogulāji. Citus labāk pierakt un uzglabāt apstākļos, kur vieglāk piesegt ziemā, bet stādīt tikai pavasarī. Rudenī stādītos kokus arī vēlams mulčēt, lai saknes pasargātu no iespējamā kailsala.
Taču, ja koku dārzā jau gana un zari jau lūst no brangās ražas, šajā rakstā uzzināsi eksperta ieteikumus, kā pareizāk novākt un realizēt augļus. Kā arī to, ko iesākt, ja kokā ieperinājušies kaitēkļi.
Arī puķu dobēs septembrī darbi neapsīkstas. Šis ir laiks, kad papildināt dobes ar jauniem augiem, piemēram, kādu peoniju ceru, rozēm vai lilijām. Kā "Delfi" skaidrojusi Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dekoratīvo lakstaugu nodaļas vadītāja Inese Nāburga, septembris ir laiks, kad kārtīgi rosīties ziemciešu dobēs – stādīt, pārstādīt, dalīt, rakt un kaplēt. Jau septembra sākumā jābūt sastādītiem krokusiem un vēlziedēm. Kad sākas stiprie vēji, tad ziedošo dāliju augstās šķirnes vajadzētu piesiet pie mietiem, lai puķes vējā neizgāztos. Ja nezini, kādas ziemcietes šogad stādīt, lūk, špikeris, kuru izveidojusi audzētāja. Par krokusu audzēšanas trikiem pastāsta Rukšānu ģimene, kuru saimniecībā aug pasaulē lielākā kolekcija, kā arī Guna Rukšāne atklāj, ka ir krokusi, kas zied arī rudenī, ne tikai pavasarī.