Izdzīvošanas ābece telpaugiem apkures sezonas laikā

Apkures sezonā augi priecāsies par gaisa mitrināšanu. Viens no visvieglākajiem veidiem ir laiku pa laikam augu aprasināt ar ūdeni – šim nolūkam derēs kāda pudele ar pulverizatoru. Taču jāņem vērā, ka ne katram augam šāda pieeja derēs, tādēļ vispirms sameklē informāciju par konkrēto augu un tikai tad ķeries klāt darbiem. Ja nu šī metode neder, ir gana daudz veidu, kā citādāk gaisu darīt mitrāku. Viens no tiem – uz radiatora novietot mitrus dvieļus vai trauku ar ūdeni, kurš lēnu garu iztvaikos. Ja gribas glītāku noformējumu, var uz palodzes vai citas virsmas, kur paredzēts stāvēt augiem, novietot paplāti, tajā ieliet ūdeni un tad likt puķupodus. Šeit gan jāatceras, ka puķupodiem jābūt paliktņos, lai pasargātu auga saknes, taču šajā gadījumā mitrais gaiss vienmērīgi apgādās augu.

Rasināšanu var aizstāt ar augu aplaistīšanu dušā ik pēc kāda laika, arī tad auga lapas uzņems vajadzīgo mitrumu, tikai šajā gadījumā jāuzmanās, lai augu nepārlaistītu. Augs nespēs uzņemt mitrumu caur lapām, ja tās būs noputējušas, tāpēc ik pa laikam noslauki arī tās, pat ja augam ir miera periods.

Viens no pamatlikumiem ir pavisam vienkāršs – laistīt augus ar mēru. Neviens telpaugs ilgi nepacietīs, ja ūdens ir par maz, kā arī tad, ja ūdens ir jau par daudz. Taču kā zināt, kad augs ir izslāpis un tam nepieciešams ūdens?

Atceries, ka augsnes virskārtas sausums var radīt maldīgu priekšstatu, tāpēc ieteicams ielikt pirkstu dziļāk – ja, iebāžot pirkstu augsnē, substrāts pielīp pie pirksta, tas vēl ir pietiekami mitrs, bet, ja augsne nemaz nepielīp un tā šķiet pavisam sausa, skaidrs, ka laiks laistīt augu.

Paturi prātā, ka nozīme ir arī tam, kādu ūdeni izmanto. Tāpat svarīgi zināt, kurus augus nepieciešams laistīt no augšas, bet kuriem apakšējā trauciņā ieliet ūdeni.

Piemēram, tādus telpaugus, kas aug nelielos podiņos (sukulentus, ciklamenas, kā arī tos, kuriem ir pūkainas lapas), obligāti jālaista no apakšas, lai ūdens nenonāk uz lapām. Arī viegli kopjamo līdakasti ieteicams laistīt no apakšas, taču jāatceras, ka podiņa apakšā jābūt caurumiem.

Pavisam vienkāršs, taču ģeniāls augu laistīšanas veids, ir uzlikt virs augsnes pāris ledus gabaliņus – ietaupīsi laiku, kā arī noteikti nepārlaistīsi to!

Rudenī un ziemā augi saņem daudz mazāk saules gaismas, turklāt arī saules staru krišanas leņķis dienas laikā ir citāds. Ļoti iespējams, ka augi ir jāpārvieto uz vietu, kas ir gaišāka. Vislabāk novietot augus dienvidu vai rietumu pusē, kur gaisma iespīd lielāko dienas daļu. Neliec augus pārāk tuvu logam un katrā laistīšanas reizē tos nedaudz pagrozi, lai izvairītos no nevienmērīgas augšanas. Atceries, ka augi stiepsies gaismas virzienā!

Iespējams, varētu šķist, ka laikā, kad augi nīkuļo, tos vajadzētu mēslot biežāk, bet tā nebūt nav. Augi ir devušies atpūtā un praktiski nemaz neaug. Mēslojums šādā reizē nav vajadzīgs. Pretējā gadījumā tu vari izjaukt to dabisko ciklu. Pavasara sākumā varēsi ķerties pie mēslošanas. Atceries, ka arī ziemā augiem var kaitēt dažādās slimības un kukaiņi, tāpēc seko līdzi to stāvoklim, lai laikus varētu atrisināt problēmu.

Kā iepriekš portālam "Delfi" sacīja Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza telpaugu kopšanas speciāliste Ingūna Gudrupa: "Es uzskatu, ka ir jāpiebremzē ar mēslošanu." Ja reizi mēnesī, tad var, bet mēslojums uz pusi jāatšķaida, lai neveicina auga zaļošanu. Ja ir papildu apgaismojums mājās, tad var iedot papildmēslojumu, jo tad augs arī aug, veido lapas un dzinumus, tā teikt – vajag palutināt.

Savukārt Nacionālā botāniskā dārza dārzkopības speciāliste Lauma Ozoliņa iepriekš portālam "Delfi" atklāja, ka mēslošanu ziemas sezonā ietekmē tas, cik silti apstākļi ir augam. Ja telpā ir silts, vismaz +18 grādi pēc Celsija un ir pietiekami gaišs, tad mēslot nevajadzētu biežāk kā reizi mēnesī. Jo siltāki un gaišāki apstākļi, jo mazāk augiem nepieciešams mēslojums.

Svarīgi ņemt vērā to, vai augam radušies jauni dzinumi vai ziedi. Ziedošiem augiem jāizmanto speciāls mēslojums, kura sastāvā ir kālijs un fosfors. Speciāliste iesaka nepārspīlēt un ziemas tumšākajos mēnešos, decembrī un janvārī, mēslojumu lietot mazāk nekā ierasts. Ja augs neaug un nezied, tad zini – ziemas mēnešos mēslot nepieciešams vien reizi mēnesī, ne biežāk.

Zelta likums, kas vienmēr atbilst patiesībai – kas par daudz, tas par skādi. To pašu var attiecināt uz laistīšanu. Dārzkopības speciāliste stāsta, ka cilvēki bieži vien nodara kaitējumu augiem ar pārlaistīšanu. Īpaši ziemas sezonā nedrīkst pieļaut, ka augi tiek pārlaistīti un apakšējā nodalījumā krājas ūdens. Labāk laistīt retāk un nedaudz, nevis ar lielu ūdens daudzumu tā, ka saknes var nopūt.

Kas attiecas uz mēslojuma devas palielināšanu, tad ar marta otro pusi var pamazām sākt lietot vairāk mēslojumu, it īpaši tad, ja augiem sācies ziedēšanas laiks. Visbiežāk telpaugu mēslošanas līdzekļi satur visas nepieciešamās vielas, tāpēc vienmēr izlasi ražotāja norādījumus, kādiem augiem tas paredzēts un kā to pareizi lietot, padomos dalās Ozoliņa.

Vēl dažādus Gudrupas padomus, tostarp sīki un smalki par laistīšanu ziemā lasi šajā rakstā.