Ziemas rēķini: praktiski padomi, kā gudri plānot budžetu gada tumšākajos mēnešos

"Bigbank" Latvijas filiāles speciālisti apkopojuši reālu dzīves pieredzi par to, kā cilvēki gudri meklē veidus, kā samazināt tēriņus, lai mazinātu slogu savam budžetam.

"Mēs, protams, gribētu dzīvot ideālā pasaulē, proti, ka pavasarī, vasarā, kad nav bijis jāmaksā par siltumu vai lielākiem elektrības rēķiniem, šo starpību esam iekrājuši un ietaupīto pavairojuši ar īstermiņa ieguldījumiem, piemēram, krājkontu. Taču realitātē zinām, ka tā bieži vien nenotiek, tāpēc, pienākot brīdim, kad tēriņi pieaug, bet ienākumi ne, svarīgi ir būt gataviem morāli, sagatavot plānu, kā rīkoties, jo bieži vien lielāko stresu rada tieši neziņa," uzskata "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Nereti nepatīkamas izjūtas sagādā rēķina gaidas, jo ar to ir saistīta arī neziņa. Šeit lieti noderētu pērnā gada rēķini, lai vismaz kaut cik apjaustu, kāds varētu būt maksājumu pieaugums katru mēnesi. Attiecīgi šo starpību jau laikus vajadzētu atlikt malā, piemēram, krājkontā, lai būtu droši, ka šie līdzekļi nesajauksies ar citiem. Līdzīgi laikus var atlikt naudu arī citiem obligātajiem maksājumiem.

Tradicionāli rudenī un ziemā lielākie naudas "ēdāji" ir apkure, elektrība un arī pārtika, jo mēdz pieaugt importēto produktu, tostarp svaigo dārzeņu, cenas. Šīs arī ir galvenās pozīcijas, kuras būtu jāanalizē.

Rīdziniece Inga Zaļā dalās savā pieredzē, ka vismaz reizi gadā vajag izrevidēt savus komunālo pakalpojumu sniedzējus un to piedāvājumus, piemēram, elektrība, gāze, telekomunikācijas un tamlīdzīgi, pārskatot, vai "izdevīgie piedāvājumi" joprojām ir izdevīgi un vai nav mainījušies paša cilvēka vai ģimenes ieradumi.

Inga stāsta, ka īpaši uzmanību ir pievērsusi elektrības tēriņiem un tam, kā tos samazināt un kontrolēt savā īrētajā dzīvoklī.

"Kaut arī ilgtermiņā nevajadzētu būt atšķirībai starp fiksēto un biržas elektrības tarifu, tomēr Latvijas un mana pieredze rāda, ka biržas tarifs lielākoties ir bijis izdevīgāks. Es biržas tarifu izmantoju kopš pirmās dienas, kopš tas kļuva pieejams, un tas ir piemērots arī manam dzīvesveidam – ilgai rosībai vakaros, vēlmei reizēm ieslēgt elektrisko sildītāju utt.," skaidro Inga.

Viņa arī piebilst, ja elektrības patēriņš ir neliels – ap 100 kwH mēnesī, tad būtiskas starpības starp fiksēto un biržas tarifu nav – varbūt vienas šokolādes cenā. Ja patēriņš ir lielāks, tad atšķirība arī būs lielāka, un tad ir jāskatās precīzāk, kuram pakalpojuma sniedzējam būs izdevīgāks piedāvājums.

"Svarīgi ir pievērst uzmanību līguma noteikumiem – biržas tarifu var nomainīt jebkurā brīdī bez papildu nosacījumiem, turpretī izdevīgiem fiksētajiem tarifiem var būt papildu nosacījumi. Biržas vai fiksētais tarifs zināmā mērā ir arī "ticības jautājums", proti, ir cilvēki, kuriem fiksētas cenas šķiet saprotamākas. Taču, ja mājās "elektrosaimniecība" ir sakārtota, tad lielu pārtēriņa risku nav," uzskata Inga Zaļā.

Šeit arī jāatceras, ka ir vērts pārskatīt, vai mājoklī nav kādi lieli elektrības "ēdāji". To reizēm palīdz atklāt arī elektrības piegādātāju digitālie rīki – lietotnes vai pašapkalpošanās portāli, kur var analizēt patēriņu un skatīties, kas mājās visvairāk tērē.

Ieteicams pārskatīt arī elektrības lietošanas paradumus. Piemēram, daudzām veļasmašīnām var iestatīt laiku, kad tām sākt mazgāt. Ja ir biržas tarifs, tad to var darīt naktī, kad elektrības cena ir lētāka. Daudziem multivārāmajiem katliem ir atliktā starta funkcija vai iespēja iestatīt konkrētu laiku, kad sākt gatavot. Iespējams, kādu daļu var veikt naktī.

Marinas Golubevas stāsts vairāk ir par to, kā izmantot savas lojālā klienta priekšrocības.

"Konkrēto telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju izmantoju jau vairāk nekā 20 gadu, turklāt maksāju ne tikai par savu, bet arī par vecāku telefona numuriem. Internetā ilgstoši redzēju reklāmu, ka jaunajiem klientiem tas pats pakalpojums, par ko es maksāju vairāk nekā 50 eiro mēnesī, tiek piedāvāts uz pusi lētāk. Man tas nešķita godīgi, tāpēc izskatīju citu mobilo sakaru operatoru piedāvājumus, vērsos pie sava esošā pakalpojumu sniedzēja ar jautājumu, vai man mainīt mobilo sakaru operatoru, vai tomēr ir kādas opcijas man kā lojālam klientam," stāsta Marina.

Viņa piebilst, ka ieguva uzlabotu pakalpojumu un vēl atlaidi rēķinam 10 eiro mēnesī.

"Varētu teikt, ka desmit eiro uzreiz nešķiet tik daudz, bet gadā tie ir 120 eiro. Ja līdzīgi samazina izdevumus citās pozīcijās, piemēram, par pieciem līdz desmit eiro mēnesī, tad summa kļūst vēl lielāka," uzskata Marina.

Nereti arī dažādas straumēšanas platformas, ja cilvēks mēģina atrakstīties, uz limitētu laiku piedāvā samazinātu tarifu.

"Manuprāt, būtiska ir aktīva līdzdalība un klātesamība savos finanšu lēmumos. Varētu šķist – "kā, es taču maksāju rēķinus, izvēlos, ko pirkt vai nepirkt, es taču piedalos savos finanšu lēmumos"! Taču der uzdot sev jautājumu, kad pēdējo reizi ir pārskatītas un salīdzinātas cenas ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, elektrībai un gāzei ir atvērts tirgus, ir parādījušies jauni tirgus dalībnieki, tāpat arī mobilo sakaru operatori un interneta pakalpojuma sniedzēji savstarpēji konkurē, tātad, visticamāk, ir iespēja atrast labāku cenu," skaidro Surgofts.

Bankas vadītāja ieskatā, aktīva klātesamība nozīmē arī raudzīties ilgtermiņā, piemēram, 20–30 eiro ietaupījums mēnesī nešķiet daudz, bet gadā tie ir 240–360 eiro. Tāpat tas nozīmē laikus pamanīt riskus, piemēram, ka pastāv iespēja, ka būs maksājuma termiņa kavējumi.

"Ja runa ir par aizdevumu atmaksas kavējumiem, tad svarīgi ir runāt ar banku par opcijām, pirms ir iestājies šis kavējums. Var būt tā, ka, aizņemoties naudu, bija cita finanšu situācija, bet patlaban tā ir mainījusies. Cilvēks domā, ka tūlīt samaksās, tūlīt viss atrisināsies, un izvairās no komunikācijas. Problēma samilst, un tad ir vēl grūtāk par to runāt. Tāpēc es aicinātu labāk sākt sarunu ātrāk nekā vēlāk," saka "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs.