Lai nenopirktu kaķi maisā, dzīvokļa iegāde jāuztver nopietni, gluži kā detektīvam, izpētot daudzdzīvokļu ēku no visām pusēm. Bet kam tad pievērst uzmanību? Un vai novērtēt īpašuma stāvokli vari arī pats? Visdrošāk gan būs tad, ja pirms iegādes ēku aplūkos pieredzējis būvinženieris, pauž speciālisti, un pastāsta, ko ir kritiski svarīgi pirms iegādes pārbaudīt.
"Ja būvinženieris ar ēku apsekošanu nodarbojas ikdienā, viņš kritiski spēs novērtēt ēku salīdzinoši ātri," skaidro inženieru biroja CMB valdes loceklis Raitis Brencis. Viņš iesaka pievērst uzmanību arī tam, vai dzīvoklī nesen nav veikts kosmētiskais remonts, jo aiz tā var noslēpt dažādas nebūšanas. "Vislabāk, ja remonts dzīvoklī ir sens. Tad var redzēt plaisas konstrukcijās, piemēram, starpsienās, kas var liecināt par problēmām pārsegumā vai citām likstām. Varēs redzēt arī to, vai dzīvoklī ir paaugstināts gaisa mitrums, kas bieži vien iet roku rokā ar pelējumu." Ja ēka ir tikko renovēta, tostarp siltināta, lielām bažām par tās tehnisko stāvokli nevajadzētu būt, jo renovācijas projektā jāveic arī ēkas tehniskā apsekošana. Turklāt, ja ēka ir sliktā stāvoklī, renovācijas darbiem nav iespējams valsts līdzfinansējums. "Protams, paliek jautājums par to, cik kvalitatīvi ēkas apsekošana tikusi veikta," piebilst speciālists.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Ģirts Beikmanis pirms mājokļa iegādes iesaka vērsties pie mājas pārvaldnieka, nevis ticēt tikai pārdevēja sacītajam. Tādējādi varēsi uzzināt, kā māja tiek uzturēta, – vai tuvākajā laikā ir paredzēti kādi remontdarbi, kādi mezgli mājoklī jau ir remontēti un kādas problēmas atrisinātas.
Ar kādiem jautājumiem doties pie namsaimnieka, ieskicē "Civinity Mājas" pārstāvis Roze. Pirmkārt, būtu nepieciešams uzzināt, vai mājai veikta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas stāvvadu nomaiņa, vai veikta kāpņu telpu ārdurvju un logu nomaiņa. Būtiski ir arī iepazīties ar komunālo pakalpojumu rēķiniem, lai saprastu, cik liels ir apkures rēķins, un noskaidrot, vai būs redzams pārskats par dzīvojamās mājas kopējiem finanšu līdzekļiem, kā arī to, vai tiek veidots uzkrājumu fonds, lai dzīvokļu biedrības rīcībā būtu līdzekļi nepieciešamo remontu veikšanai.
Gana daudz pazīmju redzams arī pašā dzīvoklī, piemēram, vispirms jāpārliecinās, vai dzīvoklī nav veikta nesaskaņota pārbūve. "Lai pārliecinātos par dzīvoklī veiktu pārplānošanu, var salīdzināt inventarizācijas lietā esošo plānu ar dzīvoklī esošo reālo situāciju, jāpalūdz īpašniekam uzrādīt projekta dokumentus. Ja dzīvokļa pārdevējs nespēj uzrādīt kadastrālās uzmērīšanas lietu vai projekta dokumentus, var vērsties būvvaldē," paskaidro Roze. Noteikti jāpārliecinās, vai dzīvoklī veikta elektroinstalācijas nomaiņa, jo padomju gados būvētajos namos izmantoti alumīnija vadi, kas vairs neatbilst mūsdienu elektroenerģijas patēriņam un slodzei elektrotīklā. Tikpat svarīgi arīdzan pārbaudīt, vai dzīvoklī nomainīta apkures sistēma. Uz stikla virsmām iekštelpās jāpārbauda, vai neveidojas kondensāts, bet pelējums uz vēsākajām virsmām, piemēram, telpas stūros, ap logiem, kā arī ārsienām. Tas norādīs uz to, ka dzīvoklī nav pietiekama gaisa apmaiņa.
No ārpuses noteikti veic ēkas vizuālo apskati, pievēršot uzmanību tam, vai ārsienās un pamatos nav plaisu. Koplietošanas telpās nepieciešams vērst uzmanību, vai uz bēniņu pārseguma virsmas nav manāmi mitruma plankumi, kā arī redzamas plaisas starpstāvu pārsegumos un sienās. "Ja vizuāli redzams, ka mājai ir veikti vairāki tehniski uzlabojumi, tas norāda par mājas īpašnieku attieksmi pret savu mājokli un ieinteresētību uzlabot mājas tehnisko stāvokli," tā Roze.
Kādas "sāpīgās zonas" ir katrai daudzdzīvokļu ēku sērijai? Un ko darīt, ja pamanīti bojājumi vai atskārsts, ka ēka kļuvusi bīstama dzīvošanai? Kā ēkas tehniskais stāvoklis ietekmēs iespējas gūt aizdevumu bankā? Uz šiem jautājumiem atbildes lasi rakstā "Dzīvoklis vecā mājā: kā pārliecināties, ka pēc dažiem gadiem ēka joprojām būs droša".