Kā siltākas ziemas maina mūsu dārzus? Jauni izaicinājumi un iespējas dārzkopjiem

Agronome Jūlija Vilcāne skaidro, ka tik silta ziema kā šogad nav unikāla – līdzīgas piedzīvotas jau iepriekš. Taču tas ir skaidrs signāls par klimata pārmaiņām, kas ietekmē ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli. "Visticamāk, ar šādām ziemām mums nāksies sadzīvot arī turpmāk," norāda Vilcāne. Ziemām kļūstot siltākām, dārzniekiem paveras jaunas iespējas un var rasties vēlme audzēt augus, kas agrāk mūsu klimatā nebija ierasti. "Ja kādreiz podos audzējām galvenokārt viengadīgos augus, piemēram, petūnijas un pelargonijas, tagad bieži tiek izvēlētas arī ziemcietes, kadiķi, lazdas, ogābeles un citi augi, kas nav katru gadu jāpārstāda, jo ziemā šie augi vairs podos neizsalst," skaidro Jūlija Vilcāne. Tāpat mūsu dārzos ar vien biežāk ienāk jukas, lavandas, budlejas un hortenzijas, tomēr ne visi dārzi šiem dienvidnieciskajiem viesiem ir piemēroti, atgādina agronome: "Viss atkarīgs no mikroklimata."

Jūlija Vilcāne aicina nepakļauties kārdinājumam pēc siltas ziemas sākt dārza sezonu agrāk, bet iesaka turēties pie tiem pašiem sēšanas un stādīšanas laikiem, kas bijuši aktuāli līdz šim. Piemēram, lai gan šī gada siltā ziema varētu radīt iespaidu, ka tomātus droši var stādīt jau aprīļa beigās, viņa iesaka tomēr nogaidīt līdz maija beigām. "Ne vienmēr pēc siltas ziemas seko silts pavasaris, un salnas neviens nav atcēlis. Ja pasteigsieties ar tomātu stādīšanu, tie var vienkārši "iestrēgt" aukstumā, nevis pilnvērtīgi augt," skaidro Vilcāne.

Tomēr tiem, kas nevar vien sagaidīt, kad varēs ķerties pie dārza darbiem, Jūlija Vilcāne iesaka sākt ar ravēšanu.

Tāpat viņa iesaka silto ziemas dienu izmantot siltumnīcas sagatavošanai: "Ja gaisa temperatūra ir virs nulles, ieteicams laikus nomazgāt siltumnīcu, lai uzlabotu gaismas caurlaidību un nodrošinātu augiem labākus augšanas apstākļus pavasarī."

Jūlija Vilcāne atgādina, ka klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai ziemu, bet arī vasaru, un tas būtiski veicina augu slimību izplatību. Piemēram, miltrasa īpaši labi attīstās siltos un sausos laikapstākļos, un, kā novērojusi agronome, šī slimība kļūst arvien izplatītāka. Tā īpaši skar flokšus un sausseržus, kā arī kokus – ozolus un kļavas.

Saskaņā ar nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" ainavu arhitektes Alises Dambergas novērojumiem siltās ziemās kaitēkļiem ir labākas iespējas izdzīvot, kas var radīt papildu izaicinājumus dārzkopjiem pavasarī un vasarā. "Ja sala ir maz vai tā vispār nav, daudzi kaitēkļi, kuri aukstumā parasti iet bojā, var aktivizēties agrāk un vairoties straujāk," skaidro Damberga. Īpaši tas attiecas uz laputīm, dažādām ērču sugām, kā arī koku un krūmu kaitēkļiem. Lai pasargātu dārzu no kaitēkļu uzbrukumiem, pavasarī nepieciešams īpaši rūpīgi sekot līdzi augu veselībai. Ainavu arhitekte iesaka savlaicīgi identificēt kaitēkļu klātbūtni un izmantot pēc iespējas saudzīgākas apkarošanas metodes, piemēram, bioloģiskos preparātus vai dabiskos plēsējus, kas palīdz uzturēt dārza ekosistēmas līdzsvaru.

"Ziemai kļūstot īsākai un stādīšanas sezonai garākai, paveras īpaši plašas iespējas tiem, kuri iekopj mazdārziņu uz balkona vai terases," skaidro Jūlija Vilcāne. "Garšaugu un ziedu kastes, mainoties klimatiskajiem apstākļiem, var priecēt daudz ilgāk, tāpēc aicinu šo iespēju īpaši izmantot tos, kuri dzīvo dzīvokļos."

Alise Damberga piekrīt un uzsver, ka garāka siltā sezona ļauj eksperimentēt ar dažādām kultūrām, piemēram, audzēt ne tikai tradicionālos lokus, dilles un pētersīļus, bet arī eksotiskākus augus, kā citronzāli vai pat nelielus citrusaugus podos. "Tā kā siltuma un saules gaismas būs vairāk, balkonu un terašu dārzi var kļūt ne tikai par skaistu zaļo zonu, bet arī par vietu, kur audzēt veselīgus un aromātiskus augus visas sezonas garumā," piebilst Damberga.