Kressalāti, sīpolloki un garšaugi – kā izaudzēt zaļumus uz palodzes?

Dārzkopības institūta Dārza daļas vadītāja Baiba Skrebele iesaka salātu stādus audzēt no veikalā nopērkamajiem mazajiem salātiem podiņos. "Salātlapas nogriež, izņem saknes no podiņa un ievieto jaunā augsnē – no rozetītes sāks augt jauni salātiņi, daudz spēcīgāki nekā no sēklām audzētie."

Savukārt par sīpolloku audzēšanu dārzniecības "Neslinko" saimniece Elga Bražūne ierasto sīksīpolu vietā iesaka izvēlēties lielos sīpolus, kurus var nopirkt pārtikas veikalu stendos. "No tiem ir ļoti labi loki – pat labāki nekā no sīksīpoliem."

Bražūne skaidro, ka augiem – salātiem, sīpollokiem – ir īss augšanas periods, tādēļ tiem pietiks ar barības vielām, kas pieejamas augsnē. Taču, ja kādu garšaugu podiņā audzē cauru vasaru, tad būtu vēlams to papildus palolot ar mēslojumu.

Populāri uz palodzēm audzēt ir arī garšaugus, kā selerijas, timiānu, rukolu, pētersīļus, raudeni jeb oregano un lavandu. Taču ir jāsaprot, ka to dīgšanas periods ir ļoti ilgs, un šiem garšaugiem jānodrošina konstanta temperatūra un mitrums. Tādēļ ērtāk būtu iegādāties jau gatavus stādus, lai ātrāk varētu baudīt rezultātu.

Visprasīgākās un grūtāk izaudzējamās būs dilles, kurām patīk pasmaga augsne, kas ņemta no kurmja rakuma vai vienkārši no laukiem, taču podiņā uz palodzes tās ieaudzēt būs izaicinājums.

Visnotaļ svarīga augu diedzēšanas procesā ir arī augsne – tā nedrīkst būt nekvalitatīva. Skrebele skaidro, ka veikalā vajag pirkt smalku substrātu, kas nav ar lieliem kunkuļiem, ar 1 līdz 2 milimetru frakciju. Lai augs varētu gan sadīgt, gan vēlāk attīstīties, augsnei jābūt irdenai, tādēļ aerācija tajā ir ļoti svarīga.

Bražūne stāsta, ka, izvēloties augsni, jāpalūkojas uz derīguma termiņu. "Jo derīguma termiņš būs tālāks, jo labāka augsne būs. Nekādā gadījumā nevajadzētu ņemt arī slapju un samirkušu augsni, jo tur viss jau būs sācis attīstīties – pelējums vai kāda cita sēne."

Pirms augu sēšanas svarīgi ir noskaidrot, cik dziļi augsnē attiecīgo kultūraugu vajag sēt. Kā stāsta "Neslinko" saimniece, pat tad, ja sēklas ir jāapsedz ar augsni, maza izmēra sēklas vajag apsegt tikai ar nelielu augsnes slānīti, bet lielākas, piemēram, ķirbju sēklas, attiecīgi dziļāk. Galvenais, ko nedarīt sēšanas laikā, ir nesablīvēt augsni.

Dārzkopības institūta speciāliste sākumā iesaka sējumam uzlikt virsū kādu maisiņu vai stikliņu, bet jāatceras stikliņu reizēm apgriezt otrādi un maisiņu izpurināt no kondensāta, kas sakrājies. Jāņem vērā, ka radiatori var kaitēt sēklu dīgšanas procesam, jo tā sēklas var tikt pārkarsētas. Tad zem trauciņa nepieciešams novietot izolācijas materiālu, piemēram, koka dēlīti vai putuplasta plāksnīti.

Līdzko sākusies dīgšana, sējums jāvēdina un jāuzmanās no pārliešanas, jo tad var attīstīties puve. Kad sēkliņas jau izdīgušas, tās jālaista uzmanīgi. "Pat ja lej ar krūzīti vai mazo lejkanniņu, tā ūdens šalts tāpat ir paliela. Labāk izlīdzēties ar smidzinātāju, bet arī tad jāuzmanās, lai stādiņi visu laiku nestāvētu mitri, jo arī tad var attīstīties kāda puve," tā Skrebele.

Vairāk par to kā veiksmīgi radīt dārziņu uz palodzes lasi rakstā "Nepārmīlēt, bet neaizmirst: kā veiksmīgi realizēt projektu "dārziņš uz palodzes"".

Arī šim gadam jau zināmas sējas dienas. Sējas dienas 2025. gadam, lai būtu branga tomātu, gurķu un paprikas raža.