Šķirnes veidošanā izmantoti arī Velsas un bedlingtonterjeri. Līdz pat divdesmitā gadsimta četrdesmitajiem gadiem Keri zilajiem terjeriem dzima kviešu krāsas kucēni.
Keriblū terjers ar savu mīksto, zīdaino apmatojumu neparastā krāsā ir elegantākais terjeru pārstāvis. Šķirne iemīļota jautrā, dzīvespriecīgā rakstura dēļ. Keriblū terjeri maigi pieķeras savam saimniekam, lai gan bieži izpaužas no senčiem mantotais cīņas spars. Dzīvespriecīgais, enerģiskais keriblū terjers var būt ietiepīgs un patvaļīgs, pašpārliecinātajam un stūrgalvīgajam terjeram nepieciešams autoritatīvs audzinātājs, kas spēj suni ieinteresēt ar aizraujošiem treniņiem. Pret citiem suņiem šis terjers izturas izaicinoši, sugasbrāļu sabiedrībā nepieciešams suni kontrolēt. Bieži vien iespējams iemācīt keriblū terjeram sadzīvot ar citiem suņiem un kaķiem, ja vien apmācības uzsāktas agrā vecumā. Labi audzināts Keri zilais terjers ir līdzsvarots, draudzīgs biedrs un drošs aizstāvis.
Enerģiskajam, sportiskajam vidēja lieluma (46-49 cm) sunim nepieciešamas aktīvas nodarbības un laba barošana. Sunim patīk pavadīt saimnieku garās pastaigās, nodarboties ar aktīviem suņu sporta veidiem.
Keriblū terjera kucēni raksturīgo krāsojumu iegūst tikai astoņpadsmit mēnešu vecumā, piedzimstot tie ir melni. Asti mēdz saīsināt. Biezais, mīkstais, izteikti sprogainais apmatojums bez pavilnas prasa no saimnieka rūpīgu kopšanu – ikdienas ķemmēšanu ar asu suku un ķemmi, kā arī nopietnāku frizūras veidošanu reizi mēnesī.
Raksta tapšanā izmantota "Suņu avīze".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!