Šie Sibīrijas medību un iejūga suņi atšķiras ar vieglāku un slaidāku ķermeņa uzbūvi, kas ļauj tiem ātri pārvietoties pa dziļu sniegu. Austrumsibīrijas laika ir liels (53-63 cm), spēcīgs suns, tā kažoks ir blīvs, nepiegulošs, parasti balts, melns, ruds vai pelēks.
Krievu-Eiropas laika ir līdzīga auguma – līdz 63 cm, visbiežāk melnbaltu kažoku, smailām ausīm, gredzenā saritinātu asti. Rietumsibīrijas laika ir nedaudz mazāka auguma (52-56 cm), slaidāka, ar garākām kājām un veiklāka, vilkam līdzīgu purnu. Medī laikas klusējot, taču atrodot izsekoto zvēru, liek lietā melodisko balsi un rej, līdz pienāk mednieks.
Šo šķirņu suņus nevar uzskatīt par ģimenes mīluļiem, tie ir nenogurdināmi un kaislīgi mednieki. Ja vēlas laiku turēt ģimenē, sunim no pašas mazotnes jāsaņem nopietna audzināšana. Enerģiskajiem, līdzsvarotajiem, valdonīgajiem suņiem nepieciešams daudz kustēties un, protams, darboties mednieka vadībā ierastajā sfērā. Ja suns netiek pietiekami nodarbināts, tas pastaigu laikā var doties brīvsolī.
Karēlijas lāču suns citu suņu sabiedrībā ne vienmēr uzvedas labi un ir paklausīgs, negriež ceļu pretiniekam. Pakļāvīgākas ir Austrumsibīrijas laikas, arī aktīvās, darbīgās Rietumsibīrijas laikas ir labi vadāmas un apmācāmas. Drosmīgās mednieces Krievu-Eiropas laikas ir neatkarīgākas un patstāvīgākas. Laikas ir uzticami un labi draugi savam saimniekam, taču parasti šos suņus iegādājas mednieki. Suns un mednieks saprotas bez vārdiem, veicot kopīgu darbu, jo medību iznākums ir atkarīgs no suņa.
Vairāk par laikām uzzināsiet jaunajā Kolliju portāla
interneta projektā "Laikas", kas tiks iekļauts tīklā www.petnet.lv
(no 1. decembra) nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Raksta tapšanā izmantota "Suņu avīze".