18.-19. gs. sākās aktīva kuģošana starp Ņūfaunlendu un Lielbritāniju. Turienes aristokrāti novērtēja šos suņus kā lieliski piemērotus medībām. Un jau 19.gs. tieši Lielbritānijā sākās labradora retrīvera šķirnes veidošana. 1904. gadā Anglijā šo šķirni – labradora retrīveru - atzina par pastāvīgu. Mūsdienu labradors izskatā nedaudz atšķiras no iepriekšējo gadsimtu labradora, tomēr nemainīgi saglabājušās šā suņa rakstura iezīmes – izcilas mednieka īpašības, spēja apgūt visu jauno, dzīvesprieks un labsirdība.
Šo īpašību dēļ labradora profesionālais "pielietojums" ir ļoti plašs, pat plašāks nekā vācu aitu suņiem. Šie suņi ir lieliski mednieki gan ūdenī, gan uz sauszemes. Izcilā oža, paklausība un vēlme strādāt ļauj izmantot šos labradorus praktiski visos medību veidos.