Kokeri ir maigi, līksmi, rotaļīgi, uzticīgi, viegli apgūst visu, ko tiem māca. Inteliģentie un sirsnīgie kokeri ir radīti, lai mīlētu visus un saņemtu apkārtējo mīlestību. Kā jau mēs visi, arī kokers ir personība, kas jāciena un ar ko jārēķinās.
Zeltainie un melnie angļu kokeri ir temperamentīgāki, impulsīvāki, nesavaldīgāki par krāsainajiem. Amerikāņu kokeriem šī atšķirība nav tik izteikta, turklāt viņi spēj būt viltīgi. Darbīgie un aktīvie suņi nebūs piemēroti biedri cilvēkiem, kas vēlas netraucēti baudīt mieru.
Jāņem vērā, ka kokeriem kā medību suņiem pilnīgi nepieciešams daudz kustēties, izlādēt savu kūsājošo enerģiju. Amerikāņu kokerspanieli nav izvēlīgi barības ziņā, bet ir jābaro mēreni, ņemot vērā fiziskās slodzes lielumu. Suņi vieglāk apgūst uzvedību, kāda nepieciešama dzīvei laukos, nekā pilsētas apstākļos. Taču kokeri lieliski pielāgojas apstākļiem – mājas mīlulis "dīvāna sunītis" ar prieku dosies mežā, aktīvi daloties sajūsmā ar saimnieku. Šiem suņiem ir ārkārtīgi dzīvespriecīga daba. Kokers priecājas par visu, īpaši par iespēju kaut ko pienest saimniekam – medījumu, rotaļlietu vai jebko citu. Viņš mīl savus saimniekus, visu māju uzskata par savu teritoriju un sevi par pilntiesīgu ģimenes locekli.
Mazajiem (38 cm) amerikāņu kokerspanieliem visgarākā spalva ir uz ausīm, kājām un vēdera – mājas sunim ir nepieciešama regulāra apmatojuma trimēšana un ikdienas sukāšana. Angļu kokeriem spalva ir īsāka nekā amerikāņu kokeriem, speciālu kopšanu prasa tikai ausu un kāju apmatojums. Uzmanība jāpievērš ausu kopšanai, barošanai jāizvēlas tādi trauki, lai ausis neiekļūtu ēdienā. Suņa skaistums ir pilnībā atkarīgs no saimnieka rūpēm.
Raksta tapšanā izmantota "Suņu avīze".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!