Veimāriešu izcelsmes laiks nav precīzi zināms. Tiem līdzīgi suņi redzami četrpadsmitā gadsimta gleznās, kā arī septiņpadsmitā gadsimta flāmu mākslinieka A. van Deika darbos. Tīršķirni sāka audzēt deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē, drīz vien šos suņus turēja pilīs. Divdesmitā gadsimta sākumā veimārieši gandrīz izzuda, taču, pateicoties to piekritēju pūlēm, šķirne saglabājās.
Atkarībā no apmatojuma tipa Veimāras suņi tiek iedalīti garspalvainajos un īsspalvainajos. Sudrabaini pelēkā apmatojuma un gaišo acu īpatnējā skatiena dēļ tos mēdz dēvēt par "sudraba spokiem". Augumā Veimāras suņi ideālajā variantā ir 62-67 cm, kuces – 53-59 cm, svars līdz 39 kg. Asti mēdz saīsināt līdz 15 cm garumam. Daži kucēni piedzimst īpatnēji svītroti, taču ar laiku šis krāsojums izzūd.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!