Par visvērtīgākajiem uzskata melnos persiešus, kuriem vilnas mati nokrāsojušies visa mata garumā, bez pelēkā toņa pie matu saknēm. Visbiežāk melnu kaķu vilnai piemīt rūsgana vai pelēcīga nokrāsa, taču izstādēs krāsu nebrāķē līdz 2 gadu vecumam, kad tai jābūt kraukļa melnai līdz pašām saknēm. Interesants ir pieredzējušu audzētāju novērojums – ja kaķēnam 2,5 līdz 3 mēnešu vecumā ir izteikti melna krāsa, tad vēlāk krāsojums nebūs tik labs kā tiem, kuriem šajā vecumā redzama izteikti gaiša pavilna.
Lai iegūtu labu melno toni, vajadzētu pārot melnu kaķeni ar melnu runci, bet tas bieži noved pie vispārējā tipa pasliktināšanās, tāpēc arī felinologi savā darbā secinājuši, ka vislabākie rezultāti ir tad, ja melnu kaķeni pāro ar baltu, melni baltu, sarkanu vai sarkanas marmorkrāsas runci; melnu runci vislabāk pārot ar baltu, bruņurupuča krāsas kaķeni vai ar kaķeni, kurai ir bruņurupuča krāsojums ar baltu. Nav ieteicama melnu dzīvnieku pārošana ar ziliem, jo tad pavilna visbiežāk ir gaiši pelēka.