Šie kaķi varētu būt cēlušies arī izolētā, kalnainā apgabalā Francijā, ko pazīst kā Grande Chartreuse. No 11. gadsimta tur bija kartēziešu mūku ordeņa klosteris. Stāsta, ka mūki tur kopš ļoti seniem laikiem audzējuši zilos kaķus. Šī hipotēze ir ticama, jo senatnē cilvēki turēja tikai derīgus dzīvniekus.
Liellopus, cūkas, aitas un kazas audzēja, lai iegūtu pienu, gaļu, ādu, vilnu, savukārt, kaķi bija noderīgi tāpēc, ka tie iznīcināja grauzējus. Kad kāds pārcēlās dzīvot uz citu vietu, viņš ņēma sev līdzi ne tikai savus mājlopus, bet arī vismaz vienu kaķi.
Protams, mūki nebija izņēmums. Tā kā apgabals, par kuru mēs runājam, bija grūti pieejams, tad kaķi, kurus mūki ņēma sev līdzi, varēja pāroties tikai ar šajā rajonā dzīvojošajiem kaķiem. Tā gadu gaitā izveidojās tuvu radniecīgi kaķi ar ļoti līdzīgu izskatu un raksturu.
Līdz pat mūsdienām nav gūts neviens neapgāžams pierādījums, ka tas tā patiešām noticis, un nosaukuma "Chartreux" izcelsme paliek nenoskaidrota. Šī šķirne vēl joprojām ir populāra Francijā un Beļģijā. Tur izstādēs bieži redzamas lielas kartēziešu kaķu grupas. Taču citur par šo šķirni interese ir relatīvi maza.
Kartēziešu kaķu raksturs ir līdzīgs britu īsspalvaino kaķu raksturam. Kartēziešu kaķis ir draudzīgs, labsirdīgs, nosvērts un mierīgs. Viņš labi satiek ar citiem kaķiem un arī ar suņiem. Šīs šķirnes kaķi ir lieliski rotaļu biedri bērniem. Kartēziešu kaķis ļoti reti izlaiž nagus. Ja viņam kaut kas nepatīk, viņš vienkārši aiziet uz citu vietu. Kartēziešu kaķiem patīk spēlēties un kāpelēt, bet viņi nav tik aktīvi kā dažu citu šķirņu īsspalvainie kaķi. Šie kaķi ņaud reti, klusi un neuzbāzīgi.
Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofas-Verhallenas enciklopēdija "Kaķi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!